Tikai divas nedēļas palikušas līdz brīdim, kad Latvijas latu nomainīs Eiropas Savienības eiro. Izjūtas pretrunīgas – kādam tas patīk, bet cits šo aktu uzskata par daļēju valstiskās identitātes zaudēšanu.
Bažām par problēmām pāriešanā uz eiro nevajadzētu būt. Visgrūtāk būs pārdevējiem, kuriem par pirkumiem, saņemot latus, atlikums jāizdod eironaudiņās. Tāpēc visracionālākais veids iedzīvotājiem ir jau iepriekš iemaksāt latus savā kontā un pēc 1. janvāra norēķināties ar karti vai eiro. Diezin vai kādam ir aktuāli veikt kādas ar naudu saistītas operācijas Jaungada naktī, kad notiks šī naudas reforma. Valcēniešiem ir lielas priekšrocības, viņi pie eiro tiek jau tagad Valgas bankomātos.
Piedzīvo ceturto naudas maiņuVecākā paaudze jau vairākkārt ir saskārusies ar naudas reformām, pēc kurām dzīves līmenis ne tikai neuzlabojās vai nemainījās, bet pat pasliktinājās, tāpēc arī šī naudas maiņa rada daudz bažu. Cilvēki no rīta pamodās desmit reižu nabagāki. Šoreiz, kad runājam par pāreju no lata uz eiro, naudas reformas nebūs. Nekur nepazudīs uzkrājumi, savukārt algas un pensijas, lai arī mainīsies naudaszīmes, paliks ar iepriekšējo pirktspēju.Jo īpaša attieksme pret naudu ir kolekcionāriem. Valcēnietim Zigurdam Sviķim, kurš cenšas apvienot visus apkārtnes kolekcionārus, šī būs ceturtā naudas maiņa. Pirmo, 1961. gadā, viņš labi atceras kā zēns, kad ar dažām kapeikām devās iepirkties. “Faktiski man monētu krāšana ir vaļasprieka līmenī. Lai to darītu nopietni, nepieciešami lieli līdzekļi,” stāsta Z. Sviķis. Pievērsties monētu kolekcionēšanai Zigurdam ieteicis kolēģis. Šī nodarbe ir interesanta ar to, ka rosina izzināt attiecīgās valsts vēsturi, kultūru un ekonomiku.Dizaineru darbs ir novērtētsPadomju Savienībā savulaik izdots ļoti daudz piemiņas monētu par godu dažādiem notikumiem. Katru gadu viena vai divas. Monētās atspoguļojas valsts vēsture. Latvijas naudas dizaineru devums novērtēts pasaules mērogā dažādos monētu konkursos. Paredzams, ka dizaineri varēs turpināt šo tradīciju, izstrādājot attēlus eiro monētām saistībā ar Latvijas līdzšinējām tradīcijām. “Jebkura kolekcija vēlas, ka to papildina, apmīļo un izstudē,” nešaubās Zigurds. Viņš zina daudzus interesantus gadījumus ar naudu. Piemēram, Pirmā pasaules kara gados sava nauda bijusi Jelgavas pilsētai.Kolekcionārs Vsevolods Dudzinskis nav specializējies papīra naudas vai monētu krāšanā, taču Latvijā izdotās dažādas īpašas atsevišķiem notikumiem kaltās lata monētas ir savācis. Piemiņai.
Cenas nedaudz kāpsZ. Sviķis sevi uzskata par Latvijas patriotu, tāpēc viņam žēl šķirties no lata. Latvijas papīra nauda, viņaprāt, ir daudz izteiksmīgāka par eiro. Pagājušā gadsimta 30. gados Latvija ar savu naudu kļuva tik bagāta, ka valūtas rezervēs spēja uzkrāt vairāk nekā septiņas tonnas zelta. Mūsu kaimiņiem tas nebija pa spēkam. Diemžēl nav precīzu ziņu, kas ar šīm zelta tonnām notiks nākotnē. Diemžēl atjaunotajā Latvijā šajā ziņā esam mīnusos – jāatdod lieli parādi.Šādā brīdī ir ļoti būtiski atbildēt uz pavisam vienkāršu jautājumu – vai šoreiz viss būs citādi un cilvēkus neapkrāps? Atbilde ir jā, un to pierāda ne tikai tas, ka neatrodamies kādas okupācijas varas pakļautībā, bet arī līdzšinējā eiro ieviešanas pieredze citās valstīs. Cilvēki jaunajās eiro zonas valstīs, tostarp arī Igaunijā, ar nostalģiju atceras savu naudu un atzīst, ka nedaudz kāpušas cenas, taču neviens nav sūdzējies, ka būtu pazaudējis iekrājumus, neviens nav sajuties aplaupīts.
