Katrs ciemiņš viņiem dāvā patiesu prieku, sasilda sirdi ilgākam laikam. Vienlaikus tikšanās ir emocionālas, jo ikdiena ne pavisam nav tik krāšņa kā uzdāvinātie priekšnesumi un pašu radītās dāvanas. Tie ir SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iemītnieki, kuri Ziemassvētku gaidīšanas laikā aizvien biežāk no palātām tiek vesti zālē pie izpušķotas eglītes.
Tā notika arī pagājušajā nedēļā, kad pie pansionāta iemītniekiem ciemos atnāca Smiltenes ģimnāzijas skolēni, bet vakar dzejoļus skaitīja, dziesmas dziedāja, rotaļās gāja un dāvanas pasniedza pavisam mazi ciemiņi, kā paši saka – draugi no bērnudārza “Pīlādzītis”, sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta Smiltenes nodaļu.
Vārdu vietā darbi Zaķēnu un Rūķu grupiņu audzinātājām Guntai Mežulei un Ingunai Slapjumai, iesaistot savus audzēkņus, šī jau ir gadiem ilga tradīcija – Ziemassvētku laikā apciemot gados vecākos cilvēkus. “Tā ir tradīcija, kas nav vārdos izstāstāma. Tas nāk no sirds. Mēs to darām jau kādu četrpadsmito gadu, tikai kādu mazu starpiņu pa vidu esam izlaidušas. Pirmkārt, mēs visi reiz kļūsim veci un tas ir neizbēgami. Gribam bērniem parādīt, ka pasaule nesastāv tikai no prieka un ballēm, ir arī šādas vietas. Otrkārt, radot svētku mirkli, jebkurā gadījumā tas ir abpusēji,” stāsta G. Mežule.Lai arī audzinātāja smaidot stāsta, kā bērnudārzā pašas un kolēģes cepa pīrādziņus, cepumus, piparkūkas, šuva dāvanu maisiņus, rakstīja sirsnīgus novēlējumus, jūtama smeldze. “Te nav jāmeklē smalki vārdi, tas viss vienkārši ir jādara. Dots devējam atdodas,” piebilst G. Mežule.
Jūtas laimīgi“Tik brīnišķīgi! Esmu redzējusi daudz visādu koncertu, bet šitik skaistu pirmo reizi redzu, ka tik maziem bērniem tik labi un akurāti izdodas. Ko tādu citur tikai par dārgu naudu var laist un rādīt. Pasakiet audzinātājām vislielāko paldies bērnu sagatavošanā,” ar asarām acīs saka pensionāre Erna Mežule, kura nodaļu par savām mājās sauc jau vairākus gadus.Sociālā darbiniece Inga Gerdēna, kura ikdienā kopā ar kolēģēm rūpējās par nodaļas pacientiem, atzīst, ka šādiem pasākumiem ir liela nozīme. “Vispirms jau tas ļauj šiem cilvēkiem socializēties, jo te viņi ilgstoši atrodas noslēgtā telpā un apkārt ir viens un tas pats. Tie paši cilvēki, personāls. Reizēm tas pacientiem liek justies kā atrautiem no ārpasaules. Kad atnāk ciemiņi, pacienti atgriežas reālajā pasaulē, sejā atplaukst smaids un var redzēt, cik laimīgi viņi ir,” atklāj sociālā darbiniece.Viņa zina stāstīt, ka pacienti pēc ciemiņu uzņemšanas vismaz vēl nedēļu jūtas saviļņoti, savstarpēji pārrunā notikušo un ļauj vaļu emocijām. Labie darbi turpināsies, jo atkal gaidāmi ciemiņi – šoreiz no Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas. Iespējams, labdaru skaits, tuvojoties Ziemassvētkiem, tikai palielināsies, kā par to liecina iepriekšējo gadu pieredze. Patīkams jaunums ir izveidotā sadarbība ar Smiltenes kultūras centru, kurš astoņiem pansionāta iemītniekiem gada garumā dāvina katram vienu biļeti uz pasākumiem kultūras centrā. “Cilvēki, protams, mainās. Esam paguvuši šo iespēju izmantot, kas radīja brīnišķīgas emocijas pacientiem,” saviļņojumu neslēpj sociālā darbiniece.
