Esmu laicīgs cilvēks, bet četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem, kuras kristieši sauc par adventi, arī manī iestājas pieklusināts pārdomu laiks. Pagājušonedēļ apmeklējot Valkas un Strenču novada skolēnu Ziemassvētku ieskaņu koncertu pilsētas kultūras namā, pasākuma programmas aizmugurē izlasīju viedus vārdus par laiku pirms gadumijas. Tie izskanēja kā aicinājums nebūt lepniem, vīzdegunīgiem, galu galā – ļauniem un negatīviem, bet gan gaišiem, labsirdīgiem un pozitīviem. Aicinu arī jūs ieklausīties šajos vārdos: ”Klusi, mīļi šodien runājiet, maigi visu noglaudiet. Nakts, kad nāks, kad gaisma izdzisīs, snigs. Pār visu sniegs tad sakritīs. To, kas skaists reiz bijis, pieminat. Sveces – zilas sveces iededzat. Tumsai atnākot, lai nav bail, lai caur ēnām zelta dzirkstis gail.” Ja cilvēki, ievērojot aicinājumu pirms gadumijas būt kaut mazdrusciņ labākiem un pozitīvākiem, kļūtu kaut mazliet gaišāki un labāki, tad kārtējo reizi nebūtu mūsu portālā www.ziemellatvija.lv atkal un atkal jālasa gaužām negatīvas atsauksmes kaut vai par pilsētas galveno svētku egli. Kāds anonīms komentētājs to uzskata par “tik nesmuku, ka pat pretīgi pie tādas egles fotografēties”. Darba pienākumi prasa sekot līdzi komentāriem, tāpēc, tos izlasot, tiešām ap sirdi kļūst smagi. Vai tiešām dzīve mūs padarījusi tik žultainus, ka nespējam priecāties par to, kas ir. Un šogad taču pilsētā ir vairāk jaunu svētku gaismiņu! Kāpēc par to nevaram priecāties un vēlēties, lai nākamajā gadā pašvaldība atkal iegādātos kaut ko jaunu svētku prieka radīšanai.
