Dzīvības simbolam mūžam zaļajai eglei gadumijā ir nozīmīga loma ikvienā mājā, jo īpaši ģimenēs ar bērniem. Diezin vai iespējams atrast divas vienādas eglītes, jo katrs to rotā atšķirīgi. Kādam patīk svaigi augļi, citam mirdzošas stikla bumbas un tā joprojām. Taču viss sākas ar eglītes meklēšanu vai nopirkšanu tirgū.
Noteikumi eglīšu ciršanā valstij piederošajos mežos gadumijas svētkiem nav īpaši mainījušies. “Iepriekšējos gados bija ļauts cirst tikai meža infrastruktūras objektos, bet tagad var cirst arī tās eglītes, kas aug pieaugušā mežā zem lieliem kokiem,” komentē Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valkas nodaļas vecākais mežzinis Jānis Jaunslavietis.
Noteikumi ir jāievēroValsts meži ir izkaisīti pa visu Latviju starp daudziem privātajiem, pašvaldību un citu īpašnieku mežiem, tāpēc, lai nerastos konflikti, pirms eglītes ciršanas vai zaru savākšanas nepieciešams pārliecināties, kam pieder mežs. J. Jaunslavietis iesaka to darīt Latvijas valsts mežu mājaslapā. Dabā stigu un ceļu malās redzama AS “Latvijas valsts meži” īpašuma zīme, kur uz dzeltena fona attēlots LVM logotips. 2013. gada decembrī, Ziemassvētkus un jauno gadu gaidot, katram Latvijas iedzīvotājam ir atļauts personiskajām vajadzībām LVM apsaimniekotajos mežos nocirst vienu eglīti. Jāievēro vien daži noteikumi. Eglīti nedrīkst cirst privātā mežā, publiskā dabas parkā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar ozollapu. Eglītes nedrīkst cirst nekādās jaunaudzēs, arī jauktā jaunu koku mežā, piemēram, zem bērziem.
Tikai skaistu un kupluProtams, ikviens vēlas sev skaistu un kuplu eglīti. Par labu eglīti tiek uzskatīta tāda, kurai augstuma un pamatnes attiecība ir 1,5:1 un zari visās pusēs izauguši vienmērīgi. Galotnei nevajadzētu būt pārlieku kailai, bet zariem jābūt pietiekami stingriem, lai tie nenolīktu zem rotājumu svara.Ir nozīmīgi pareizi nocirst vai nozāģēt eglīti. Tā augstumā nedrīkst pārsniegt trīs metru garumu. Celma caurmēram jābūt mazākam par 12 centimetriem. Kociņš jānozāģē līdz ar zemi. Atstājot augstu celmu, uz tā var savainoties meža dzīvnieki.Pret eglīti – ar cieņuIr vairāki veidi, kā eglīti ilgāk saglabāt. To var iestiprināt īpašā kājā, kurai apakšā ir trauks ar ūdeni, un regulāri pārbaudīt, vai ūdens traukā nav iztvaikojis. Pirms likšanas ūdenī, egles stumbru atbrīvo no mizas, iezāģē, lai koks labāk uzsūktu mitrumu. Ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīna tableti un pāris karotes cukura, kas baros koku. Ir arī citas receptes barojoša šķīduma sagatavošanai. Ūdenī izšķīdina vienu aspirīna tableti, ēdamkaroti sāls un ēdamkaroti cukura, var pievienot arī tējkaroti dārzeņu mēslojuma.Eglīti ievieto šķīdumā, kuru pagatavo, litram ūdens pievienojot divas tējkarotes citronskābes, vienu ēdamkaroti želatīna un divas karotes krīta pulvera. Lai kociņš ilgāk izskatītos labi, to var ievietot traukā ar mitrām smiltīm.Ja istabā ir maz vietas, eglīti var izgatavot pats. Vispirms no plastilīna izgatavo apmēram 20 centimetru augstu stumbru un tajā sabāž mežā savāktos egļu zariņus. Labi izskatās arī veidojums no paegļu vai priežu zariņiem. Tagad ir iespēja iegādāties miniatūrus eglīšu rotājumus. Tie labi izskatās šādā veidojumā. Nobeidzot darbu, eglītes galā uzsprauž garu tievu sveci.Eglītei rotas parasti noņem pēc Zvaigznes dienas. Tradīcijas prasa, lai kociņu pēc tam neizmestu pa roku galam. Tie, kuriem mājās ir malkas apkure, eglīti var sadedzināt, nobirusi egle vasarā noderēs kā balsts puķuzirnīšiem.
