Sestdien Valkas pagasta saieta namā “Lugažu muiža” jau otro gadu pēc kārtas pulcējās vietējie pašdarbnieki, lai pasākumā “Gada balva kultūrā 2013” parādītu skatītājiem savus labākos priekšnesumus un vienlaikus uzzinātu, kā viņus vērtē novada iedzīvotāji.
Lai noskaidrotu vairākās nominācijās gada balvas laureātus, saieta nama vadītāja Kristīne Ganiņa un praktikante Dana Mežīte bija izveidojušas aptaujas anketas, ko iedzīvotāji krietnu laiku pirms pasākuma varēja aizpildīt saieta namā. Savu balsojumu bija iespēja nosūtīt arī elektroniski.
Mīļi gaidīts ir ikviens kolektīvsPriecēja lielā cilvēku atsaucība, kā arī tas, ka Valkas pagasts tiešām var lepoties ar lielu skaitu mākslinieciskās pašdarbības dalībnieku, kuri darbojas dažādos kolektīvos. Saieta namā to ir septiņi. Ar pašdarbniekiem vien piepildījās vairāk nekā puse zāles.Pirms laureātu nosaukšanas pasākuma dalībniekus ar dziesmām sveica Valkas kultūras nama vīru vokālais ansamblis.Un tad, kad spriedze ziņkārē uzzināt laureātus, šķiet, bija sasniegusi kulmināciju, saieta nama vadītāja Kristīne Ganiņa sāka nosaukt sumināmos, saglabājot gan intrigu un galveno balvu ieguvēju vārdus atstājot nobeigumam.Kopumā aptaujā tika aizpildītas 109 anketas. Savā uzrunā K. Ganiņa uzsvēra, ka ikviens kolektīvs saieta namā ir mīlēts un sirsnīgi sagaidīts gan mēģinājumos, gan uz skatuves. “Katrs pašdarbības dalībnieks ir ar savu “es” un raksturu, bet visi kopā viņi veido radošus un darbīgus kolektīvus. To apliecina kaut vai tikai pirms pāris mēnešiem izveidotais jaunais vokālais ansamblis Aivara Trēziņa vadībā, kurš uz šo pasākumu jau sagatavojis pirmos priekšnesumus,” saka K. Ganiņa.Sumināšanu sāk ar pagastveča balvuKā pirmo viņa nosauca kolektīvu, kurš izpelnījies pagasta veča balvu. Pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Lapsa to pasniedza Sēļu ansamblim “Romaški”. Šī kolektīva sievas ar savu atraktivitāti un dziesmām tuvākā un tālākā apkārtnē ne reizi vien ir izpelnījušās skaļus aplausus. Te laiks nelielai atkāpei. Ikvienam kolektīvam uz pasākumu vajadzēja rakstiski sagatavot atbildes uz dažādiem jautājumiem, to skaitā, ko tas darītu, ja rastos izdevība dabūt miljonu latu, kā arī bija jāmin 2013. gadā ievērojamākais notikums kolektīva dzīvē un kas būtu tā pasaules mala, kur pašdarbnieki vēlētos nokļūt. Ansambļa sievas par lielāko piedzīvojumu uzskata uzstāšanos starptautiskajā kara festivālā Valgā. Par miljonu dziedātājas uzšūtu jaunus skatuves tērpus, bet savam muzikantam Nikolajam nopirktu jaunu instrumentu. Savukārt pasaules mala, ko sievas gribētu sasniegt, noteikti būtu Eirovīzija.Gada debijas balvu izpelnījās jaunais jauktais vokālais ansamblis Aivara Trēziņa vadībā. Nerimstošu ovāciju pavadīts balvu saņēma pats vadītājs A. Trēziņš. Bija jau arī par ko priecāties, jo tik īsā laikā izveidot tik kuplu ansambli ar dziedošām sievām un vīriem, tas vienkārši ir meistardarbs.Skaļus aplausus izpelnījās arī dāmu deju grupas “Oravake” uzstāšanās. Šo grupu vada Skaidra Smeltere. Pašas dejotājas par neaizmirstamāko notikumu uzskata jauniestudēto “Pirts deju”. Un kā ne! Tajā jādejo tikai kreklos, jo pirtī visas pārējās drēbes paliek aiz durvīm. Saintriģētajiem skatītājiem bija iespēja noskatīties arī šo deju. Arī “Oravakes” dejotājas par miljonu iegādātos tērpus, lai dejojot varētu apbraukāt Latviju, bet par pasaules skaistāko malu viņas uzskata to pašu Lugažu muižu, jo kur gan vēl ir jaukāk un skaistāk.
Sveic labākos pašdarbniekusBalvu nominācijā “Gada pašdarbniece” ieguva Natālija Abramova-Anučina, bet par labāko gada pašdarbnieku iedzīvotāji anketās bija izvēlējušies Lauri Ādamsonu. Viņi abi darbojas vairākos kolektīvos. Kā vienmēr ar savu ugunīgumu un tempermentīgajām dejām skatītājus savaldzināja eksotisko deju grupa “Luhde”, ko vada Mairita Jansone. Interesantu un oriģinālu uzvedumu režisores Evijas Smanes vadībā kārtējo reizi nodemonstrēja teātra kolektīvs “Rūdis”, pierādot, ka skatītājus var pārsteigt un savaldzināt arī maza bērna parādīšanās. Savās vēlmēs teatrāļi gan bija lielāki aprēķinātāji nekā dejotāji. Iegūstot miljonu, viņi uzņemtu īsāko filmu pasaulē, bet pārējo notērētu savām vajadzībām. Aktieriem pasaules mala būtu Holivuda, kurā trūkst raksturlomu tēlotāju, tādēļ “Rūdis” tur būtu pašā laikā. Teātra režisore E. Smane tika sumināta kā gada radošākā un smaidīgākā skolotāja. Savā uzrunā režisore izteica lielāko vēlmi: “Vīrieši, lūdzu, pievienojieties mums. Paši redziet, cik labi mums iet.”Un tad jau K. Ganiņa turpināja saukt uzvarētājus pārējās nominācijās. Gada jaunās mākslinieces titulu ieguva jaunā dzejniece Baiba Luca, bet par gada jokdari pašdarbībā anketu aizpildītāji bija novērtējuši Pēteri Plešu.
Šogad galvenā balva – dejotājiemPamazām bija pienācis laiks pašām nozīmīgākajām nominācijām. Gada balvu par mūža ieguldījumu kultūrā saņēma A. Trēziņš. Kad pēc viņa sveikšanas pasākuma vadītāja K. Ganiņa pieteica vidējās paaudzes deju kolektīva “Spriņģi” uzstāšanos, daudziem jau kļuva skaidrs, kas būs galvenās balvas laureāts. Tā arī notika. Skanot ilgām ovācijām, gada balvu kultūrā kā labākais amatierkolektīvs saņēma M. Jansones vadītais vidējās paaudzes deju kolektīvs “Spriņģi”. Šo balvu kolektīvam pasniedza pats Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. “Braucot uz Lugažiem, vakara tumsā jau no liela tālumā bija redzams gaismu ieskautais saieta nams, taču patieso gaišumu tam piešķir cilvēki ar savu darbošanos tajā. Man ir liels prieks, ka te redzu arī daudzus Valkas un Ērģemes iedzīvotājus. Tas nozīmē, ka šī gaisma, kas te valda, vajadzīga daudziem novada cilvēkiem,” saka V. A. Krauklis.“Spriņģi” šogad bija izcīnījuši tiesības piedalīties Latvijas Dziesmu un deju svētkos un dejoja kopā ar citiem kolektīviem Daugavas stadionā. Kolektīva vadītāja M. Jansone “Ziemeļlatvijai” atzina, ka uz tik labu novērtējumu nebija cerējusi. “Tomēr, atskatoties uz paveikto, šķiet, ka šādu atzinību bijām pelnījuši, jo esam daudz strādājuši. Darbojamies tikai divus gadus, tādēļ sākumā īsti neticējām, ka tiksim uz Dziesmu svētkiem. Protams, bija prieks, ka to panācām. Šādi pasākumi kā šovakar ikvienu mūs bagātina. Tas ir fantastiski. Kā var nedarboties, ja visapkārt ir tik daudz cilvēku, kuri grib kaut ko darīt ārpus ikdienas darba. Šī viņu vēlēšanās man un mums visiem dod spēku,” apliecina M. Jansone.
