Portālā “kasjauns” nejauši izlasīju gluži vai šokējošu stāstu par 16 gadus veco Danielu, kurai māte Jūlija gāja bojā, iegrūstot “Maximas” jumtam. Nedz no Rīgas domes, nedz “Maximas” meitene nav saņēmusi nekādu palīdzību. Gluži pretēji, domē viņa ir sastapusies ar neticami augstprātīgu attieksmi. Par meiteni neformālu aizbildniecību uzņēmusies baleta studijas “Arabesk” vadītāja, kuru jauniete apmeklēja. Vienīgais, ko Daniela saņēma pirms mātes bērēm, bija 40 latu no Rīgas domes un ziedojumus no skolasbiedrenēm un deju studijas. Studijas vadītājai bija jāpieliek daudz pūļu, lai domes pabalstu nepārskaitītu Jūlijas tēvam, kuram jau bija atvērts konts šim nolūkam un kurš ģimeni pametis pirms daudziem gadiem. Skatījos televīzijā Latvijas vadošo mūziķu labdarības koncertu traģēdijā cietušajiem. Pavisam “ziedot.lv” saņēma gandrīz trešdaļmiljona latu. Taču arī no šī fonda Danielai nekas nepienākas, aizbildinoties, ka iesniegums rakstīts krieviski un tajā jāuzrāda konkrēts mērķis naudas izlietojumam. Koncerts bija lielisks un bezgala emocionāls, tāpēc ziedoja daudzi, arī es. Kaut kas nav kārtībā, un tas cilvēciski aizskar. Vēl daži vārdi par “Maximu”. Valkā ir veikala mazā versija. Vienmēr esmu brīnījies, kāpēc atbildīgie par pircēju drošību nav ievērojuši, ka eja uz kasi vienmēr aizkrauta ar grēdu pārtikas preču. Gar to var aizspraukties tikai viens normālas komplekcijas cilvēks. Nedod Dievs, ja kāda nelaime, piemēram, ugunsgrēks…
