Pēc Zolitūdes traģēdijas vairāki mūsu lasītāji lūguši noskaidrot, kā pēdējā laikā rekonstruēto vai no jauna uzcelto sabiedrisko būvju pārbaudē iesaistīt neatkarīgus ekspertus.
Jau rakstījām, ka Ekonomikas ministrija pēc Zolitūdes traģēdijas nosūtījusi vēstuli Latvijas 85 būvvaldēm, prasot līdz 4. decembrim apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas.
Paškontrole nav risinājumsVienlaikus Ekonomikas ministrija (EM) aicinājusi būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā.Būvvaldēm līdz 4. decembrim ministrijā jāiesniedz pārskats par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem, piemēram, patvaļīga būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās un tamlīdzīgi.“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka Smiltenes novadā aptuveni 10 sabiedriski nozīmīgas celtnes pārbauda Smiltenes novada domes izveidota komisija, kurā darbojas Smiltenes novada būvvaldes vadītāja Ingrīda Ērgle, pašvaldības tehniskais direktors Uldis Rudzītis un pašvaldības būvinženieris Ivo Rozentāls.“Kā tas var būt, ka cilvēki, kuri paši bija iesaistīti Smiltenes kultūras nama rekonstrukcijas uzraudzībā, tagad pārbauda savu atbildību? Ēkas drošības pārbaude ir jāveic neatkarīgiem ekspertiem,” uzskata kāds iedzīvotājs (savu vārdu viņš lūdza redakciju nepubliskot).Vīrieti arī satrauc uzzinātais fakts, ka nesen atklāti pārkāpumi objektā Rīgā, Dammes ielā 35a, topošā veikala “Maxima” jaunbūvē, kur strādā Smiltenes kultūras nama rekonstrucijas ģenerāluzņēmējs, Mārupes novada uzņēmums “Selva Būve”. Vairāki plašsaziņas līdzekļi aizvadītajā nedēļā vēstīja, ka, apsekojot objektu, konstatētas atkāpes no akceptētā būvprojekta, kā arī nepilnības kvalitātes kontrolē, tāpēc Rīgas pilsētas būvvalde uz laiku apturējusi būvatļauju. Visas šīs atkāpes nekādā veidā neietekmē būves drošību, savukārt skaidrojusi uzņēmuma pārstāve.Smiltenes pilsētas kultūras centra ēkas drošības pārbaudē iesaistīt neatkarīgus, profesionālus ekspertus rosina ne viens vien smiltenietis, jo šobrīd, apmeklējot pasākumus, sajūta neesot omulīga, it īpaši sēžot lielajā zālē un vēl jo vairāk – sēžot zem zāles griestos iebūvētās vitrāžas.
Veidos riskanto objektu sarakstuEM jau apsvērusi, kā piesaistīt neatkarīgus ekspertus riskanto, Latvijā jau uzbūvēto objektu pārbaudei.“Paralēli (pašvaldības būvvalžu veiktajām pārbaudēm – redakcijas piezīme) šobrīd sadarbībā ar Valsts kanceleju meklējam risinājumu, kā un kur izveidot iespējami riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas ārkārtas neatkarīgas pārbaudes. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes. Tās veiks neatkarīgi eksperti, pārbaudot ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī šo ēku reālo drošību,” uz iedzīvotāju jautājumu par neatkarīgu ekspertu piesaisti atbild EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Acīmredzot iedzīvotājiem par savām bažām ir jāziņo Ekonomikas ministrijai. Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu un iedzīvotāju ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. “Atgādinām, ka pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā par tās drošumu ir atbildīgs būves īpašnieks (Smiltenes kultūras centra gadījumā Smiltenes novada dome – redakcijas piezīme). Saskaņā ar Civillikuma 1084. pantu, katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem,” piebilst E. Urpena. VIEDOKĻI“Selva Būve” valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis: – Manuprāt, ir pareizs lēmums pēc traģēdijas Zolitūdē veikt pārbaudes visās sabiedrisko ēku jaunbūvēs. Taču informācijai, kāda tiek sniegta par šo pārbaužu rezultātiem, ir jābūt precīzai un atbildīgai, apzinoties, cik sabiedrība ir jūtīga šobrīd par tēmu, kas skar ēku drošību. Analizējot vakardienas (28. novembra – redakcijas piezīme) notikumus, rodas sajūta, ka Rīgas dome šobrīd sākusi raganu medības pret būvniekiem, sniedzot medijiem priekšlaicīgu un ļoti neprecīzu informāciju. Ir cietusi visa būvniecības nozares reputācija, būvvaldei nav jākļūst par linča tiesas izpildītājiem. Mums kopējiem spēkiem ir jāizdara secinājumi, jāievieš korekcijas esošajā likumdošanā un normatīvajos aktos, lai šādas traģēdijas vairs nekad neatkārtotos. Taču tas nav jādara histēriski imitējot darbību, bet pārdomāti un nenodarot vēl lielāku ļaunumu.
