Vēl vakar no rīta premjera Valda Dombrovska intervijās nedz Latvijas radio, nedz TV rīta raidījumā nekas neliecināja, ka valdības galva grasītos demisionēt. Taču tikšanās laikā ar prezidentu Andri Bērziņu acīmredzot noticis kaut kas ļoti būtisks, jo pēc tās premjers paziņoja par atkāpšanos. Dombrovska dabā nav virspusēju un nepārdomātu lēmumu pieņemšana, tāpēc tik negaidīts ir valdības vadītāja lēmums. Viņš ir uzņēmies politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Premjers pateicās visiem, kas viņu tik ilgi atbalstījuši smagās finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā un atvainojas par tām lietām, kas nav izdarītas. Dombrovskis Latvijas valstī bija it kā stabilitātes simbols, kas spēja samierināt atšķirīgi domājošus politiskos spēkus un rast kompromisus itin sarežģītās situācijās. Varbūt viņš no tā visa ir noguris. Grūti paredzēt turpmāko notikumu gaitu, taču acīmredzot džins no pudeles ir izlaists un situācijas patiesā aina ir daudz briesmīgāka, nekā mums ļauts zināt no mediju ziņām, atbildīgo un neatbildīgo amatpersonu intervijām. Tauta tikai nojauš līdzšinējo situāciju celtniecības nozarē. Traģiskais notikums Zolitūdē ir nevis atsevišķs negadījums, bet sistēmiskas problēmas sekos. Nebūtu jābrīnās par negadījumiem arī citās mūsdienās pēc iespējas lētāk uzceltajās sabiedriskajās iestādēs un jo īpaši jaunbūvētajos tirdzniecības centros. Daudzi ir nākuši pie atziņas, ka maināma visa ekonomiskā sistēma, kas ļauj apzagt un pat nogalināt visneaizsargātākos Latvijas cilvēkus.
