Šoruden Valkas dīķus pie poliklīnikas apsēduši bebri un ar savu izturēšanos satraukuši ne vienu vien iedzīvotāju. Grauzēji par barību un materiāliem savu migu veidošanai ir izvēlējušies tieši kokus dīķu apkārtnē. Uz saliņas, kas atrodas vienā no dīķiem, gandrīz līdz pusei ir iegrauzts stumbrs lielam bērzam, bet kāds mazāks bērziņš jau ir nograuzts un iekritis novadgrāvī, pa kuru ūdens plūst uz dīķi. Daži bebru “nozāģētie” koki iekrituši arī Pedeles upē.“Tur noteikti kaut kas jādara. Lielais bērzs jau ir gandrīz beigts un diezin vai to izdosies izglābt. Turklāt netālu no dīķiem atrodas pirms dažiem gadiem stādītie ozoliņi, bērzi un pīlādži. Tos novada pašvaldība kopā ar Zemnieku savienības vadītāju Augustu Brigmani iestādīja Latvijas brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa piemiņai. Var notikt tā, ka kādu rītu pamodīsimies un visi kociņi būs sagrauzti,” satraukumu neslēpj kāds valcēnietis.“Ziemeļlatvija” centās noskaidrot speciālistu viedokli un uzzināt, vai ir iespējams tikt vaļā no nelūgtajiem ciemiņiem pilsētā. Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valkas nodaļas vecākais mežzinis Jānis Jaunslavietis atzīst, – ja bebri kādā vietā sākuši apskādēt kokus, tad viņi to darīs, kamēr uzskatīs paši par vajadzīgu šo vietu pamest. “Tajā teritorijā ir apdraudēti visi koki – lieli un mazi, jo šie grauzēji nešķiro kokus. Tas, ka pie dīķa augošās priedes vēl nav aizskartas, nenozīmē, ka bebri to koksni negrauž. Tiem attiecīgajā brīdī vienkārši ir garšojis kaut kas cits. Diemžēl medīt un izlikt slazdus pilsētas teritorijā ir stingri aizliegts. Viens no veidiem, kā no grauzējiem atbrīvoties, varētu būt to iemidzināšana un izvešana tālu ārpus pilsētas. Vēl iesaku tādu lētu variantu kā koku stumbru ieziešanu ar darvas eļļu. Bebriem nepatīk tās smaka. Ja iespējams, būtu labi, ja attiecīgo teritoriju, kur aug sargājamie koki, varētu iežogot,” iesaka J. Jaunslavietis.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Salvis Stepiņš, kurš ir arī mednieks, stāsta, ka ugunsdzēsēji jau vairākkārt ir atbrīvojuši caurteku no bebru zaru sanesumiem. “Pilsētā šī cīņa ir ilga un pacietīga un rit pēc principa – kurš kuru. Pastāvīgi jājauc nost bebru būves un jāgaida, kamēr viņiem tas apnīk. Citas izejas neredzu. Savukārt kokus, arī jaunos kociņus vajadzētu iežogot,” saka S. Stepiņš.Novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Inese Vehi stāsta, ka vienu bērzu, kas bija iepaticies bebriem, nodaļas darbinieki jau ir iežogojuši. “Tuvākajās dienās novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis sasauks kopā medniekus un tad nolemsim, kā rīkoties, lai tiktu vaļā no bebriem,” informē I. Vehi.
