Zolitūdes traģēdija, kad sabrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki un vairāk nekā 20 tika ievainoti, likusi sabiedrībai uzdot jautājumu, vai sabiedriskās celtnes Latvijā ir drošas un kas vispār notiek būvniecības nozarē mūsu valstī.
To, ka satraukumam ir pamats, atzīst arī valdības pārstāvji. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar pazņojumu, ka nekavējoties ir jāveic sabiedrisko ēku drošības audits, jānodrošina augstāki drošības un kvalitātes standarti un jāizveido reāla valsts uzraudzības sistēma būvniecības jomā. Premjers Valdis Dombrovksis vakar paziņoja par atkāpšanos no amata, uzņemoties politisku atbildību par traģēdiju Zolitūdē.
Konstatēti defekti, kas cilvēkus neapdraudEkonomikas ministrija jau ir uzdevusi 85 pašvaldību būvvaldēm veikt ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās ēkās, it īpaši tajās, kas ir uzceltas pēdējos gados vai tajās, kur patlaban notiek rekonstrukcija vai citi būvdarbi. Pārbaudes notiks arī Smiltenes novadā, kur aptuveni 10 pašvaldības objektus līdz 4. decembrim apsekos speciāli izveidota komisija: Smiltenes novada būvvaldes vadītāja Ingrīda Ērgle, pašvaldības tehniskais direktors Uldis Rudzītis un pašvaldības būvinženieris Ivo Rozentāls. Pārbaidītas tiks sabiedriski nozīmīgas ēkas, kurās vienlaicīgi uzturas vairāk nekā 100 cilvēku.Smiltenes pilsētas kultūras centrs; Smiltenes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis”; Grundzāles pamatskolas un Palsmanes bērnudārza ēku renovācija, – tikai dažus no apsekojamiem objektiem nosauc Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.“Komisija pārbaudīs objektus, pie reizes arī visu dokumentāciju, taču domāju, ka pa lielam mūsu novadā nekādiem pārkāpumiem nevajadzētu atklāties,” savu viedokli pauž A. Mežulis.Tomēr pēc Zolitūdes traģēdijas iedzīvotāju neuzticība būvniecības nozarei un to kontrolējošām institūcijām ir milzīga. Arī “Ziemeļlatvija” uzklausījusi cilvēku bažas par sabiedrisko ēku drošību. Itin bieži ar satraukumu tiek pieminēts tikko rekonstruētais Smiltenes kultūras nams (tagad – pilsētas kultūras centrs). Smiltenes kultūras nama rekonstrukcijas pasūtītāja un ēkas īpašniece ir Smiltenes novada dome. 1962. gadā uzcelto kultūras namu, piesaistot apakšuzņēmējus, rekonstruēja ģenerālais būvuzņēmējs, Mārupes novada SIA “Selva Būve”. Būvdarbus uzsāka 2011. gadā, pabeidza šā gada pirmajā pusē. Pārbūvēto ēku svinīgi atklāja 8. martā ar koncertu, kurā uzstājāsarī Maestro Raimonds Pauls.Īstenojot pašvaldības projektu, ēkai uzbūvēts jauns, ceturtais jumta stāvs, kurā atrodas teātra zāle, un lielās zāles skatuves šņorbēniņi, pārbūvētas telpas atbilstoši jaunam plānojumam, atjaunoti visi inženiertīkli. Ēka ir siltināta un renovēta no ārpuses.Ne viens smiltenietis atzīst, ka kultūras centrā nejūtas droši. Par iemeslu tam ir no paziņām vai citiem neoficiāliem avotiem dzirdēti nostāsti par objekta rekonstrukcijas gaitu – varbūtēju nekvalitatīvu darbu izpildi un varbūt ne to labāko būvniecības materiālu izmantošanu. Uz to “Ziemeļlatvijai” norāda arī kāds celtnieks (redakcijai viņa vārds ir zināms), kurš strādāja Smiltenes kultūras nama rekonstrukcijā. Vīrietis domā, ka ir jāpārbauda ceturtā stāva būvniecībā izmantoto būvmateriālu kvalitāte, mazās zāles jumta konstrukciju izturība un ēkas pamatu stiprība. “Slodze uz nesošo konstrukciju ir aprēķināta, ietverot krietnu rezervi. Nekam sliktam tur (Smiltenes pilsētas kultūras centrā – redakcijas piezīme) nav jānotiek,” savu viedokli pauž SIA “Selva Būve” būvdarbu vadītājs Ervīns Priede.Smiltenes novada domes būvinženieris Ivo Rozentāls, kurš arī uzraudzīja objekta rekonstrukciju no pašvaldības kā pasūtītāja puses, piekrīt, ka uztraukumam par kultūras nama drošību viennozīmīgi nav pamata. Ir daži defekti, piemēram, plaisa mazās zāles sienā, “taču tas ir nenozīmīgs defekts, kas draudus drošībai nerada, jo vecajai, nesošajai mūra sienai klāt pieslēdzas pašnesoša, norobežojoša starpsiena”, skaidro būvinženieris. Vēl esot jāprecizē, tieši caur kuru kultūras centra fasādes un balkona daļu ēkas foajē sūcas lietusūdens.Jau agrāk Smiltenes novada dome rakstiski informēja būvfirmu “Selva Būve”, kurai defekti jānovērš par saviem līdzekļiem, kā to paredz garantijas ilgtermiņa līgums. Trauksmes signālu var izraisīt putekļiTomēr iedzīvotāju satraukumu vēl jo vairāk uzjundī tas, ka Smiltenes pilsētas kultūras centrā pēdējos mēnešos vairākkārt ieslēgusies automātiskā ugunsdzēsības signalizācija. Tā notika arī 10. novembrī, mēģinājumā pirms deju uzveduma “No zobena saule lēca” (dienas izrādes), kurā piedalījās liels dejotāju skaits. Pēc aculiecinieku stāstītā, cilvēki no ēkas evakuēti netika, taču evakuācija šādos gadījumos sabiedriskās ēkās ir jāveic obligāti drošības apsvērumu dēļ. “Ja ugunsdzēsības signalizācijas sistēma darbojas pareizi, tā nostrādā ugunsgrēka atklāšanas režīmā un reaģē uz karstumu, dūmiem vai arī, sistēmai strādājot avārijas režīmā, uz putekļiem. Domāju, ka kultūras centrā signalizāciju iedarbināja putekļi, kas joprojām palikuši ēkā pēc būvniecības darbiem. Tika veikta zonu apsekošana, nekāds apdraudējums nav konstatēts, un, restartējot sistēmu, tā darbojas normālā režīmā,” savu viedokli pauž Smiltenes pilsētas kultūras centra saimniecības pārzinis Jānis Šepters.“Pārbaudīsim, kāpēc signalizācija ieslēdzās un kas tur ir par lietu,” sola novada mērs A. Mežulis.Specializētā ugunsdrošības pults izdod trauksmes signālu tad, kad konkrētā zonā nostrādājis ugunsdrošības devējs. Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas, Smiltenes pilsētas kultūras centrā dežurantei pārskatāmā veidā nav pieejams zonu (telpu) saraksts, kurās atrodas signāldevējs. Tas nozīmē, ka dežurantam ir jāapstaigā visa ēka, līdz atrod trauksmes iemeslu, kas četrstāvu ēkā prasa laiku.Automātiskās signalizācijas sistēmas uzraudzība Smiltenes pilsētas kultūras centrā ir iestādes darbinieku ziņā. Dežurants pie pults atrodas tikai tad, kad ēkā uzturas cilvēki, notiek kolektīvu mēģinājumi vai pasākumi. “Atbilstoši normatīviem, dežurantam pie lokālās pults jāatrodas 24 stundas diennaktī, vai arī signalizācijai jābūt pieslēgtai pie apsardzes firmas pults,” uzsver kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītājs Juris Rozenbergs. Tādai kārtībai vajadzējis būt jau tad, kad rekonstruēto kultūras namu nodeva ekspluatācijā, un pašvaldība par to ir informēta. Smiltenes novada domes izveidotā komisija Smiltenes pilsētas kultūras centru apsekoja vakar pēcpusdienā. Par pārbaudes rezultātiem informēsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.Zolitūdes traģēdija saasinājusi arī ugunsdrošības jautājumus, un jācer, ka arī šī joma tiks sakārtota, lai neizdarības neprasītu varbūtējus cilvēku upurus.
