Drīz jaunas papildu telpas iegūs Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejs, kura fondos tiek uzglabāti arī novadpētniecības materiāli.
Muzejs ir atvērts psihoneiroloģiskās slimnīcas teritorijā, šās iestādes pirmā ārsta Alberta Bēra mājā jeb direktorātā, un pagaidām aizņem telpas ēkas pirmajā stāvā (kreisajā pusē).
Uziet 350 gadus senas monētasPašlaik tiek remontētas divas lielas telpas pirmā stāva otrā pusē. Remonts jāpabeidz līdz Ziemassvētkiem, informē muzeja vadītāja Baiba Leite. Janvārī viņa apkopos materiālus jaunām ekspozīcijām un izliks tās apskatei februārī, kad arī plānota muzeja jauno telpu atvēršana. Līdz tam kādu citu senlietu ekspozīciju – “Ko glabā zeme”- B. Leite apskatei sola piedāvāt jau decembrī muzeja līdzšinējās telpās un uzsver, ka šī izstāde būs pat ļoti interesanta, jo eksponāti ir iegūti tagadējās Strenču pilsētas teritorijā. Vairākumu no tiem, izmantojot metāla detektoru, atradis strencēnietis Alvils Dūdiņš, kuram senlietu meklēšana ir hobijs. Strenčos viņš uzgājis, piemēram, senu Krievijas cara Pētera I laika (1787. gada) monētu, cariskās Krievijas grenadieru formas tērpa pogas, iespējams, no 18. gadsimta sākuma, zobena fragmentus un citas vēstures liecības, ko varēs apskatīt izstādē muzeja telpās. Dažus vēsturiskus atradumus muzejam nodevuši arī ceļinieki, kuri šogad rekonstruē Strenču pilsētas tranzītielas posmu.Daudzas senlietas Strenčos A. Dūdiņš uzgājis pie plosta maketa Valkas ielas malā, kur agrāk atradās vecais tirgus laukums un zirgu pasts (aptuveni tagadējās autoostas teritorijā). “Strenčos pie Gaujas atradu ar 1663. gadu datētu poļu naudu – mazas kapeiciņas. Tas nozīmē, ka jau tajā laikā tur bijuši cilvēki, staigājuši vai ko darījuši. Visticamāk, savus atradumus arī atstāšu muzejam, lai paliek fondos, ja kādu tas interesē, jo šādiem atradumiem ir vēsturiska vērtība,” piebilst A. Dūdiņš.
Papildus piedāvā ekskursijasB. Leite ir pateicīga arī slimnīcas darbiniekiem, citiem strencēniešiem un novada iedzīvotājiem, kuri muzejam atvēl senus priekšmetus un palīdz ar informāciju Strenču novada vēstures izzināšanā. Savukārt muzeja vadītāja nāk pretī iedzīvotājiem, sniedzot viņiem noderīgas ziņas.“Muzejā ir, piemēram, Strenču luterāņu baznīcas arhīvu grāmatas, pateicoties kurām, daudziem cilvēkiem esmu palīdzējusi sameklēt viņu dzimtas ciltskokus,” stāsta B. Leite. Mēnesī Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzeju apmeklē vidēji 100 cilvēku, infomē muzeja vadītāja. Grupām vēlams pieteikties iepriekš. B. Leite papildu muzeja apskatei piedāvā arī eksursijas pa Strenčiem. Interesenti var izvēlēties kādu no trijiem maršrutiem: luterāņu baznīcu, ugunsdzēsēju depo ēku un verstu stabu; brīvdabas estrādi un ar Gaujas plostniekiem saistītos objektus; dabas taku gar Gauju. Strenču slimnīcas muzejs ir atvērts darba dienās no pulksten 10 līdz 14. Iepriekš piezvanot B. Leitei pa tālruni 27877410, iespējams vienoties arī par citu muzeja apskates laiku.
