Pirms nedaudz vairāk kā nedēļas redakcijā atskanēja sedēnietes Veras Lūses tālruņa zvans un viņa sūdzējās par savas bijušās kaimiņienes Olimpiadas Sverčkovas likteni Sedas veco ļaužu aprūpes un invalīdu rehabilitācijas centrā jeb tautā sauktā pansionātā.
“Ziemeļlatvija” devās uz pansionātu, lai pārliecinātos par to, vai V. Lūses stāstītais atbilst patiesībai, ar situāciju iepazītos klātienē un uzklausītu gan direktori, gan iestādē dzīvojošo klienti O. Sverčkovu.
Nedrīkst pamest likteņa varā“Nosūtījām uz pansionātu vientuļu kundzīti cienījamos gados. Es kā Pestīšanas armijas kareivis bez atlīdzības palīdzēju viņai divus gadus. Pansionāta darbinieki atbrauca pēc viņas, paņēma arī sadzīviskās lietas un apģērbu, apsolot to visu izvietot klientes istabiņā. Nekas tāds nav izdarīts. Ar pūlēm panācu, ka večiņai iedod viņas naktskreklus un dažas personīgās mantas. Diemžēl pēc tam pansionāta vadītāja tantiņu sāka terorizēt. Man ir 65 gadi, bet vadītāja ar mani runāja ļoti rupji. Nevaru saprast, kāpēc tantiņai atņēma viņas naudu. Tantiņa ārstējās slimnīcā un no savas pensijas par ārstēšanos samaksāja 120 latus. Vēl pārdevām viņas ledusskapi. Atlikums no pensijas un iegūtais par ledusskapi glabājās pie tantiņas. To arī atņēma. Sākotnēji viņai bija apsolīts uzstādīt pašas televizoru. Vadītāja sacīja, lai esam pateicīgi par to, ka viņu barojam un ir iespēja dzīvot siltumā. Cits nekas nav nepieciešams. Televizors glabājas noliktavā. Viņai ir 83 gadi, tantiņa nevar lasīt. Vienīgā izklaide ir televizors. Tā izmantošana esot pārlieku dārga. Večiņai no pensijas pienākas 10 procenti skaidrā naudā. Viņa ar šo naudu ir gatava maksāt par televizora abonēšanu. Tualete ir drausmīgā stāvoklī un neatbilst nekādām sanitārijas prasībām. Man radās iespaids, ka viņa lemta pēc iespējas ātrākai nomiršanai. Pansionātā valda nelikumības. Tur ir gluži kā cietumā. Es nedrīkstu pamest šo tantiņu likteņa varā.Tantiņa ir iebiedēta un samiernieciski cenšas mani pierunāt, lai liekos mierā,” tik skarbu ainu apraksta Vera Lūse.
Domstarpību ar klienti navSedas pansionāta direktore Natālija Verhovska “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka O. Sverčkova iestādē nokļuva piektdien, 8. novembrī, ar Strenču novada pašvaldības sociālā dienesta lēmumu un darbinieku tehnisku palīdzību. “Sedā viņa dzīvoja vienistabas dzīvoklī un viņai bija daudz mantu. Šādos gadījumos mēs vienmēr saviem iemītniekiem piedāvājam vajadzīgās mantas nogādāt mūsu iestādes noliktavā, kur viss tiek rūpīgi iegrāmatots. Saprotami, ka šī iemītniece, kurai ir 83 gadi, nokļuva pansionātā, jo aprūpēt pašai sevi un nokārtot visus maksājumus ir sarežģīti,” stāsta iestādes direktore. N. Verhovska jau sākumā pacienti brīdinājusi, ka istabiņa ir maza un visām mantām tur vietas nebūs. O. Sverčkovai radinieku Latvijā nav. Mantu pārvešanai uz pansionātu tika nozīmēts traktors. Tās aizveda tieši pirms brīvdienām. “V. Lūse atskrēja pie manis un, nestādoties priekšā, ar lielu niknumu uzbruka, jautājot, kāpēc klientei nedodam visas drēbes. Biju šokā. Mūs apvainoja zādzībā tūlīt pēc sievietes kļūšanas par mūsu klienti un aizskrēja uz noliktavu pārbaudīt kaimiņienes mantas. Kā vēlāk uzzināju no noliktavas pārzines, sievietei neinteresēja kaimiņienes mantas, bet trīs pudeles degvīna, kurām vajadzējis būt atvesto mantu klāstā. Piedodiet, kam kaimiņienei nepieciešamas trīs pudeles reibinošā dzēriena! Kopš te strādāju, tādu bezkaunību redzu pirmoreiz. Pansionāts pastāv jau 20 gadus, bet tāda kašķa un aizdomu par mūsu negodīgumu nav bijis. Protams, ikdienā gadās dažādas sīkas nesaskaņas, taču ne šādi apvainojumi,” sašutusi direktore.Viņa piebilst, ka kliente patiešām pirms nokļūšanas pansionātā ārstējusies aprūpes centrā Valkā, kur par pakalpojumiem samaksājusi 120 latus. “Nokļūstot pie mums, klientam kaut kas ir jāmaksā. Šoreiz divu liecinieku klātbūtnē lūdzām maksāt Olimpiadai par novembri, un viņa to labprāt darīja, samaksājot 45 atlikušos pensijas latus. Likumā paredzēts tā, ka visi pensionāri mums atdod 90 procentus no savas pensijas, bet pārējie 10 paliek saviem tēriņiem. Iztrūkstošos līdzekļus pansionāta uzturēšanai piešķir pašvaldība. Nekādu domstarpību ar jauno klienti šajā ziņā mums nav,” situāciju skaidro direktore.
Neapmierina tikai istabiņas lielums“Mani neviens uz šejieni nedzina. Atnācu pati. Man nav tuvinieku, esmu viena. Diemžēl arī slimoju. Ar apkalpošanu un ēdināšanu esmu ļoti apmierināta. Paldies visiem! Vienīgais, kas mani neapmierina, ir mazā istabiņa. Gribētos vismaz nedaudz lielāku. Te pietrūkst gaisa,” nosaka pensionāre.Direktore piekrīt, ka vietas nav daudz, taču pagaidām neko lielāku nevar piedāvāt. Jāgaida, kad atbrīvosies lielāka telpa. O. Sverčkova atver savu drēbju skapi un piedāvā to apskatīt. Tas ir gluži vai piebāzts ar dažādiem apģērbiem. Arī kumode tam pretī ir pilna. Uz nelielā galda redzami trauki tējas uzvārīšanai. Istabiņa tīra un sakopta. Lielu daļu no divām sienām aizņem logi. Ainava aiz logiem sakopta un patīkama. Lielā loga vidusdaļa nedaudz atvērta visu laiku, dažkārt arī naktī, lai iekļūtu svaigs gaiss. Jautāta, kāpēc kaimiņiene Vera Lūse satraucas par viņu, pansionāta iemītniece atbild, ka viņai šādi iemesli nav zināmi.O. Sverčkova direktorei jautājusi, vai viņas istabiņā var ievietot televizoru. Direktore atbildēja, ka tas ir apspriežams jautājums, taču, lai to izdarītu, jāiegādājas attiecīgie tehniskie palīglīdzekļi. Tas ir laika jautājums.
Uztraukumi kaitē veselībai“Visas it kā esošās problēmas ir mākslīgi uzpūstas. Nav godīgi publiski runāt par lietām, kas neatbilst patiesībai. Man trūkst vārdu, jo zinu, ka esam rīkojušies pareizi un taisnīgi. Olimpiada norobežojas no savas bijušās kaimiņienes Veras sacītā un baumu izplatīšanā pilsētā un lūdza kaimiņieni viņu turpmāk neapmeklēt. Viņa pat lūdza personālu neielaist pansionātā Veru. Olimpiada satraucas un viņai rodas veselības problēmas saistībā ar paaugstināto asinsspiedienu. Uztraukumi to veicina,” nešaubās direktore.Pansionāta darbinieks Aleksandrs Brjuņins arī “Ziemeļlatvijai” piebilda, ka sedēnieši Veru Lūsi labi pazīst ne jau labākajā nozīmē. “Mums nav ko slēpt. Par viņu liecina fakts, ka noliktavā sieviete meklēja trīs pudeles degvīna,” teic Aleksandrs.Savukārt Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš informē, ka šis gadījums ir īpaši izmeklēts, un atzīst, ka no pansionāta darbinieku puses bijuši nelieli pārkāpumi attieksmes ziņā. “Acīmredzot viņiem pietrūka laipnības un nav viss izdarīts tā, kā būtu jādara. Likums, protams, nav pārkāpts. Cilvēks ir pieņemts, un viss ir likuma rāmjos. Notikums, kad cilvēks nokļūst pansionātā, ir psiholoģiski ļoti jūtīgs vietas maiņas dēļ. Kliente pansionātā nokļuva piektdienas otrajā pusē, un uzņemšanas darbi ir diezgan sarežģīti. Ar pretimnākošu savstarpēju attieksmi varēja iztikt bez apvainojumiem,” pārliecināts izpilddirektors.“Ziemeļlatvija” cer, ka še aprakstītais konflikts norims, un novēl atrisināt visas nesaskaņas, jo, kā tautā saka, miers baro, bet nemiers posta.
