Vieni no visbiežāk sastopamajiem putniem, baltie stārķi, pārziemo dienvidos, jo Latvijā aukstajā laikā tiem ir grūti atrast piemērotu barību. Bet ko darīt, ja stārķis novembrī ir atlidojis uz ligzdu un uzturas lauku mājas teritorijā, šādu jautājumu “Ziemeļlatvija” saņēma no Bilskas pagasta iedzīvotājas Guntas.
Gunta stāsta, ka vasarā viņas saimniecībā, kas atrodas dažus kilometrus no Mēru ciemata, uzturas stārķi. Visi savu ligzdu pametuši migrēšanas periodā, kas parasti ir augusta beigas – septembris. Izbrīnu un vienlaikus neziņu sievietei izraisīja pirms vairākām dienām atlidojušais baltais stārķis, kurš vizuāli šķiet vesels. Tuvojas ziema, taču stārķis prom nelido.Lai noskaidrotu, kā šādās un līdzīgās situācijās rīkoties, “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības baltā stārķa monitoringa vadītāju Māru Janaus. Speciāliste izsaka divus dažādus viedokļus. Viņa pieļauj, ka viens no tiem iedzīvotājiem liksies skarbs, taču vislabāk ir nelikties ne zinis par stārķi, tas nav vajadzīgs un sugai kaitējumu nenodarīs. Uztraukties varētu, ja šī būtu reti sastopama suga un katrs īpatnis būtu svarīgs. Cilvēki stārķi pamana, jo tas ir liels un balts, bet neredz, ka aiziet arī daudzi citi, mazāki putniņi un zvēriņi. Otrs variants, kā iesaka rīkoties baltā stārķa monitoringa vadītāja, – putnu pa ziemu paņemt kūtiņā un barot līdz pat aprīlim. Tomēr šāda rīcība ir kārtīgi jāapdomā. Ja cilvēks uzņemas atbildību, tad vienā dienā nevar pārdomāt un nelikties ne zinis. Jāņem vērā, ka stārķa barošana sanāk dārga, jo tikai kārtīga izsalkuma un bada gadījumā putns labprāt ēdīs maizi, kartupeļus vai putru. Stārķi ir gaļēdāji.“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Bilskas pagasta iedzīvotāju, kura teica, ka vēros notiekošo ar stārķi un kļūstot aukstākam pieņems lēmumu. Patlaban izskatoties, ka stārķis pats labi sev prot atrast barību un diez vai rokā došoties. Sieviete piebilst, noskatīties, kā stārķis aukstumā bezspēcīgi nomirst – nevarētu.
