Tiem, kuri dzīvo veselīgi un cenšas ieklausīties veselīga dzīvesveida piekritēju padomos un pieredzē, noteikti nav svešs profesora, nenogurstoša veselīga dzīvesveida piekritēja un popularizētāja Anatolija Danilāna vārds. Profesoru itin bieži var dzirdēt ne tikai radio ēterā, bet arī lasīt viņa sniegtos padomus un intervijas preses izdevumos. Oktobra beigās ar Latvijas – Igaunijas institūta iniciatīvu A. Danilāns viesojās Valkā.
Jāprot atrast kāds prieka mirklis Jau lekcijas sākumā profesors atgādināja vecum veco patiesību – lai dzīvotu ilgi un laimīgi, cilvēkam jābūt gan psihiski, gan fiziski aktīvam. Turklāt svarīgi arī dzīvot ar smaidu un labām domām. Profesors stāsta, ka zinātnieki, veicot smadzeņu datortomogrāfijas izmeklējumus, atklāja, ka pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem ir lielāka un aktīvāka tā smadzeņu daļa, kas atbild par laimes sajūtu. Savukārt tiem, kas visu pieraduši saskatīt tikai drūmās krāsās – attīstītāka ir tā smadzeņu daļa, kas atbild par negatīvajām sajūtām un nepatiku. “Ja dzīvē sanāk ziepes, jāpārstāj dusmoties un noteikti ir jāpasmaida,” uzsver profesors. Viņš uzskata, ka galvenais ir mācēt pasmaidīt par sevi pašu un ikvienā negatīvā notikumā mēģināt atrast kādu prieka mirkli. Reizēm tas nav viegli izdarāms, bet, ja to iemācās, dzīvot kļūst vieglāk. Tāpat cilvēkam jāiemācās domāt pašam ar savu galvu, nevis darīt to, ko dara visi. Viņš uzsver, ka viņa paustās domas un mācība arī nav jāpieņem kā absolūta patiesība, bet gan jāprot paņemt sev to, kas šķiet visnoderīgākais.
Daudz kas ir pašu rokās A. Danilāns ir pārliecināts, ka daudz kas ir cilvēka paša rokās. Proti, viņš savu mūžu var darīt laimīgu un ilgu astoņdesmit procentos gadījumu un tas nemaz nav dārgi. Savukārt medicīniskie pakalpojumi, operācijas un tablešu lietošana – tas jau ir ļoti dārgi. Lai cilvēks būtu laimīgs, ikdienā vairāk ir jāstaigā kājām un jāelpo svaigs gaiss. Viņš pats katru dienu, pārlecot pāri pakāpieniem, ātrā tempā uzkāpj līdz mājas sestajam stāvam. Viņš atgādina, ka tie, kas dzīvo ēku augšējos stāvos, var pateikties dievam par dāvāto iespēju katru dienu gribot negribot kustēties. Dzīvodams Rīgā, profesors katru dienu kājām nostaigā vismaz 12 kilometru. A. Danilāns piekrīt, tas ir diezgan pamatīgs gabals, kā arī staigāšana nodeldē apavus, taču tas viņam rada neizsakāmu prieku. Iedams svaigā gaisā kopā ar pašu gudrāko cilvēku, tas ir, pašam ar sevi, klusībā var ar sevi apspriesties, izplānot dienas darāmos darbus un izdomāt domas. Vārdu sakot, pavadīt laiku kopā ar sevi, jo parasti jau cilvēki ikdienā skrien un neatliek laika aprunāties ar sevi. Kā lielisku izkustēšanās veidu profesors min nūjošanu. Tas neprasa ne daudz naudas, vienīgi tikai uzņēmību, vēlmi kustēties un būt saskaņā ar savu ķermeni. Nūjot var arī pilsētas parkos, šim sporta veidam nav nepieciešami izmeklēti apstākļi. Tas, ka daudzi aizbildinās par laika trūkumu, ir absolūtas muļķības. Profesors ir pārliecināts, ka patiesībā cilvēkam trūkst motivācijas kaut ko mainīt ierastajā kārtībā. Mūsdienu paaudze uzskata, ka staigāšana pa lielveikaliem vai sēdēšana pie televizora ir labākais veids, kā atpūsties brīvdienās. Tas ir nepareizi. Simtkārt veselīgāk ir doties kaut vai uz tuvējo mežu un kārtīgi izkustēties. A. Danilāns atgādina, ka par savu veselību jādomā jau laikus no agras bērnības, nevis tikai tad, kad ir jau aizsērējuši asinsvadi un piemeklējušas dažādas kaites. Noteikti jaunajai paaudzei jāmaina domāšana, attieksme pret savu veselību. Reklāmas ilgākai dzīvošanai iesaka dažādus uztura bagātinātājus, zivju eļļu, bet enerģijai – papildus C vitamīna lietošana. A. Danilāns uzskata, ka zivju eļļa un vitamīni ir vajadzīgi bērniem. Savukārt pieaugušajiem, kuriem ir veselīgs dzīvesveids un daudzveidīgs uzturs, tie papildus nav jālieto. Zinātniskie pētījumi apliecina, ka, piemēram, papildus lietojot C vitamīnu, cilvēka mūža ilgums nemainās, bet beta karotīns un antioksidanti mūžu pat saīsina. “Ja pacientam ir kāda slimība, vitamīnus vai uztura bagātinātājus var lietot saskaņā ar ārsta ieteikumu. Tas, ka visi skriesim uz aptieku, kleksēsim zivju eļļu un cerēsim palikt veseli, goda vārds, tā ir naiva doma. Labāk aptiekai desmit reižu apskriet apkārt, tas būs daudz veselīgāk,” iesaka profesors.
Dzīvo divi kilogrami baktērijuLekcijā A. Danilāns pieskārās arī tēmai par labajām un sliktajām baktērijām, kā arī par probiotiķiem. Profesors skaidro, ka cilvēka organismā dzīvo aptuveni divi kilogrami baktēriju – vismaz 500 sugu vai pasugu. Dzīvās baktērijas, kas mīt kuņģa – zarnu traktā, speciālisti dēvē par probiotikām jeb labvēlīgām baktērijām. Tās palīdz un ir noderīgas cilvēka veselības uzturēšanai. Taču ir arī prebiotikas. A. Danilāns skaidro, ka tās patiesībā ir garšīgas ēdamlietas, kas kalpo par barību probiotiķiem. Tās ir slimību izraisošas baktērijas, piemēram, kas izraisa caureju vai kādu citu iekaisumu. Savukārt produktus vai preparātus, kuros ir gan dzīvās jeb labās baktērijas, gan arī prebiotikas, sauc par simbiotikām. Medicīnā ir sastopami gadījumi, kad cilvēkam tiek ieteikts papildus lietot labās baktērijas. A. Danilāns skaidro, ka probiotikas ir nepieciešamas, kamēr pacients lieto antibiotikas, jo tās iznīcina ne tikai nelabvēlīgās, bet arī labvēlīgās baktērijas. Probiotikas noder arī akūtas vīrusu izraisītas caurejas gadījumā, kuru mēdz dēvēt arī par “ceļotāju caureju”. Kā piemēru A. Danilāns min saslimšanas gadījumus ar “ceļotāju caureju”, kas sastopami Latvijā. Gadījumā, ja mazs bērns uzsāk savas bērnudārznieka gaitas, ir liela varbūtība saslimt ar šo kaiti. Proti, bērnudārzā apkārt ir citādāks baktēriju sastāvs nekā mājās. Šādā gadījumā ir ieteicams lietot probiotikas līdz brīdim, kamēr imūnsistēma iestrādāsies un iemācīsies cīnīties ar nelabvēlīgām baktērijām. Taču probiotikas jālieto, apzinoties, ka nekādi lieli brīnumi nenotiks, piemēram, nemainīsies cilvēka mūža ilgums. Profesors atturējās pateikt, kuras probiotikas konkrēti vislabāk vajadzētu lietot, jo to ir daudz un ar dažādu baktēriju sastāvu. Viņš neapgalvo, ka kopā saliktas trīs vai četras baktērijas vienmēr būs labāk nekā viena. Nav tā, ka var paņemt laktobaktērijas, visu mūžu tās lietot un nodrošināties pret antibiotiku izraisītiem bojājumiem, pret vīrusu radītām caurejām un citām problēmām. Pagaidām šādā veidā stiprināt imūnsistēmu nav iespējams.Tikšanās noslēgumā A. Danilāns atkārtoti uzsver, ka cilvēkam jādzīvo pozitīvi un gaiši arī tad, ja tomēr ir noķerta kāda kaite. Nekas nav akmenī cirsts, arī tas, ka nav iespējams izveseļoties. Dzīvē pierādījies, ka tas ir iespējams – dzīvot ilgi un laimīgi!ANATOLIJS DANILĀNS- Šogad nosvinēja 70. dzimšanas dienu- Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras profesors- Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents- Pētnieks un daudzu medicīnas grāmatu autors
