Latvija
Nav skaistākas vietas uz pasaules kā mūsu Latvija. Kur Dzintarjūras krastā balti putu kumeļi skrien. Un akmeņi pie jūras tik gludi, kas noglāstīti ar viļņu rokām. Nav skaistākas vietas uz pasaules kā mūsu Latvija, Kad jūra saules norietā dzintara krāsās mirdz Un stiprās priedes kāpās, liekdamās vējā šalc.Kad kaijas, skriedamas debesīs,skaļā balsī vētru sauc.Nav tomēr skaistākas vietas uz pasaules kā mūsu Latvija. Kad kuģi brauc mājup, cīnīdamies ar vēju brāzmām pa viļņu vagām, Uz savām mīļi gaidītajām Latvijas mājām. Atvezdami sveicienus no ārzemēm, tautiešiem, Lai Latvijā visiem labi klājās!
* * * Silta novembra migla Pār zemi vientuļi klīst. Lietus brīžiem tik vien kā smidzina, Tad atkal pavairāk līst. Silta novembra migla Aicina, vilina, sauc… Nevaru es tai ļauties, Man vēl darāmā daudz. Silta novembra migla Gaida un neiet prom. Lietus uzliek roku uz pleca Sargājot, mierinot.
* * * Pavisam negaidīti, Kaut sen jau bija laiks, Krīt sniegi. Tātad debesīs Ir ābeļziedu laiks Vai ievziedu, Vai jasmīnu… Un sniegi krīt un krīt! Man gribas Tik daudz laba Tev šodien pasacīt.
* * * No vakardienas Caur šodienu Uz rītdienu Vijas nebeidzams ceļš. Šoseja. Taka. Taciņa. Vai brikšņi, Kur ērkšķi dzeļ. Mēs ejam, tipinām, skrienam, Velkamies, spēka ja trūkst, Uz rītdienu Cauri šodienai No vakardienas. Rit mūžs.
* * * Dienas kā krelles Saver uz dzīves diega, Ieliec atmiņu lādē, Lai laiks projām neaizpūš. Krelle pie krellītes – Virtene raiba, gara… Paverot lādes vāku, Pretī raudzīsies… mūžs.
* * * Pasacīt kaut ko labu Var vienmēr, Ja vien to grib. Daudz jau nevajag – Vienu vārdu, Bet patiesi un no sirds. Daudz jau nevajag – Silti pasmaidīt, Uz brīdi piestāt varbūt… Pasacīt kaut ko labu Un pretī sev labu gūt.
* * * Lai tiktu tur – otrā pusē, Ir jāiziet cauri mežam Lielam, tumšam un baisam, Bet tik skaistam!
Lai tiktu tur – otrā pusē, Ir jāizbrien cauri purvam Mānīgam, bīstamam, akačainam, Bet tik skaistam!
Lai tiktu tur – otrā pusē, Ir jāpārtiek pāri kalnam Augstam, stāvam un klinšainam, Bet tik skaistam!
Lai tiktu tur – otrā pusē, Ir jāpāriet pāri tuksnesim Vienmuļam, tukšam un kailam, Bet tik skaistam!
Lai tiktu tur – otrā pusē, Ir jāpārlec pāri aizai Platai, dziļai un nāvīgai, Bet tik skaistai!
Lai tiktu tur – otrā pusē, Ir jāpārpeld pāri jūrai Biedējošai un vētrainai, Bet tik skaistai!
Lai tiktu tur – otrā pusē, Ir jāsalauž pašam sevi Tik gudru, labu un pareizu, Bet vai skaistu?
Un tad tur – tajā otrajā pusē Aiz meža, purva un kalna, Aiz tuksneša, aizas un jūras Būs ziedoša pļava?
Nē, klints. Augsta, vientuļa krauja. Un Tev būs jāmācās lidot Pret vējiem, Caur negaisiem melniem Starp zibeņu šautrām un krusu, Un lietiem
Jālido! Vai arī… aiziesi bojā.
Viss tikai Tavās rokās, Tikai pašam sev ticībā. Lai tiktu tur – otrā pusē, Ir jācīnās.
* * * Rudens. Diena pēc dienas raud. Koku zelta un purpura mēteļi Pārvēršas skrandās, Bet tās pašas Vējš nostu rauj. Rudens. Migla, dubļi, Viss slapjš un auksts… Saule kā reta viešņa. Diena pēc dienas raud. Rudens.
