Trešdien Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centrā ieradās ciemiņi no Amerikas kopā ar starptautiskā projekta “143” brīvprātīgajiem no Latvijas. Liberty Hill Unite Methodist Church misionāri bija gaidīti, jo, pateicoties viņu gādībai, daudziem Latvijā krīzes situācijā nokļuvušajiem bērniem ir iespēja izjust mīlestību un ģimenes sajūtu.
Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centra direktore Ļubova Ņikiforova stāsta, ka jau vairākus gadus centram ir sadarbība ar starptautisko projektu “143”, kas darbojas visā pasaulē. “Iesaistījāmies šajā programmā, jo tā dod iespēju mūsu bērniņiem iepazīt kārtīgas ģimenes un sajust to gādību. Projekts paredz, ka ziemas periodā astoņiem bērniem ir iespēja pavadīt laiku viesģimenēs Amerikas Savienotajās Valstīs. Ziemas periodā tās ir četras nedēļas, bet vasarā – divi mēneši. Kopā ar bērniem uz ārzemēm dodas arī pavadonis, kurš šajā periodā uzrauga notiekošo,” stāsta centra direktore.Viņa atklāj, ka projektā iesaistījušies tāpēc, ka tas ir drošs un pilnībā atmaksāts no Amerikas puses. “Viss notiek likumiskā ceļā, vispirms mums tiek atsūtīta informācija un viesģimenes raksturojums kopā ar fotogrāfijām. Tie, protams, ir turīgi cilvēki, kuru mērķis ir palīdzēt visai pasaulei. Varbūt mēs to uzskatām par naivismu, taču viņu ieguldījums ir ļoti liels. Galvenais mērķis ir parādīt bērnam, kas ir īsta ģimene, iepazīstināt ar veselīgu dzīvesveidu un garīgām vērtībām. Prombūtnes laikā bērni vispirms iepazīst ģimeni, tuvāko apkārtni, dodas uz slavenākajām izklaides un atpūtas vietām. Ir bijuši gadījumi, ka tieši Amerikā ir izdevies bērnam novērst veselības problēmas. Protams, arī Latvijā ir ģimenes, labas skolas un iespējas, taču mums trūkst līdzekļu, lai to atļautos,” atzīst Ļ. Ņikiforova.To pašu uzver arī misionāre Endžija Četina no Amerikas, kuru ar Latviju saista trīs labdarības projekti: “Nav tā, ka Amerika būtu kaut kas īpašs, Latvija ir ļoti skaista valsts, tomēr svarīgākais bērniem ir atrast ģimeni, kurā ir mamma un tētis, kas mīl un rūpējas.” Sieviete min kādu piemēru par 19 gadus vecu puisi no Latvijas. Daudzus gadus viņa mājas bija bērnunams Latvijā. Reiz viņam šāda paša projekta ietvaros bija iespēja padzīvot Amerikā. Pirmajā reizē viņš lielu nozīmi piešķīris materiālajām vērtībām, bet tagad, aizbraucot trešo reizi, puisis saka: “Esmu Daniels. Esmu piedzīvojis Dieva mīlestību un gribu dalīties ar to!” “Viņš piedzīvoja mīlestību un tagad ir viens no mūsu komandas, kurš palīdz citiem,” vienu no aizkustinošākajiem piemēriem min A. Četina.“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka amerikāņi Latvijā uzturēsies vienu nedēļu, kuras laikā apbraukās dažādus bērnunamus un centrus, lai labāk izprastu, kādu palīdzību un atbalstu tiem var sniegt.VIEDOKLISMatīss Mežulis, projekta “143” brīvprātīgais:- Pieteicos projektā “143” (143 – tieši tik miljoni šobrīd bērnu pasaulē ir bāreņi – red.) un tā ietvaros piecas nedēļas viesojos ASV. Tā sanāca, ka liktenis mani aizveda pie vienas no “Latvian Angels” (Latvijas eņģeļi – red.) projekta dalībniecēm Endžijas. Viņa teica, ka dosies uz dažādiem bērnunamiem Latvijā. Man likās, būtu labi parādīt Smilteni un atvest viņus uz Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centru un iepazīt šos bērnus. Misija ir ļoti cēla – palīdzēt tiem, kuriem visvairāk to vajag. Amerikāņi palīdz latviešu bērniem no bērnunamiem un krīzes centriem, sūtot Ziemassvētkos paciņas. Bērni, dzīvojot normālās ģimenēs, dāvanas svētkos vienmēr saņem, bet ar šiem bērniem ir citādāk. Ja var palīdzēt kaut simts bērniem, tas jau ir ļoti daudz. Arī bērniem no Smiltenes vairākas nedēļas būs iespēja paviesoties ASV, kur viņus uzņems viesģimenes. Katram sakarīgi domājošam ir skaidrs, ka krīzes centra bērniem ir jāpalīdz. Esmu tik daudz redzējis un piedzīvojis abās valstīs, tās ir nesalīdzināmas. Diemžēl Latvijā birokrātija ir pārāk sarežģīta. Tā, kā spēj palīdzēt Amerikas Savienotās Valstis, mēs nespējam. Gribu šiem bērniem novēlēt gaišu nākotni un kārtīgu ģimeni, kas būtu līdzās un palīdzētu.
