Par blomēnietes Telefīnes Miezītes vecumu nodod vienīgi ieraksts pasē, sirdī viņa jūtas krietni jaunāka par saviem 72 gadiem. Pati par sevi vienmēr smaidīgā un dzīvespriecīgā sieviete saka: “Vienmēr esmu bijusi mazliet dulla, un apkārtējo viedoklis mani nekad nav satraucis, lai cilvēki runā, ko vēlas, tas jau ir vienīgi tikai viņu viedoklis.” Šī frāze no Telefīnes mutes neskan ļauni, drīzāk tā ir prasme nedaudz pasmieties pašai par sevi.
Iespējams, tieši tamdēļ Telefīne nav palikusi nepamanīta daudzajos Blomes pagastā notiekošajos pasākumos. Sporta spēlēs viņa lec kopā ar bērniem, koncertos dejo senioru deju kopā “Papardes”, Lielajā talkā viņa ir viena no tiem blomēniešiem, kura atrod laiku sabiedriskajam darbam. Ja sarīkojumos Telefīne nebūs redzama kā dalībniece, tad noteikti būs pamanāma skatītāju rindās.Tāpat pensionāre, tā gan viņu ir mazliet neierasti dēvēt lielās atraktivitātes un dzīvesprieka dēļ, ir liela rokdarbniece. Blomēniete arī garšīgi gatavo, par to divus gadus pēc kārtas varēja pārliecināties Gitas Skadiņas rīkotajā konservēšanas pasākumā “Ciemos pie Burkāā kundzes”. Tieši kulināro prasmju dēļ “Ziemeļlatvija” devās uz Blomes centru, kur vienā no Līvānu tipa mājām dzīvo Telefīne. Īsi pirms norunātās intervijas sazvanījāmies ar dzīvespriecīgo sievieti un labi, ka tā. Izrādās, mierā viņa nevar nosēdēt, tāpēc bija devusies uz tautas namu, kur amatniecības apmācību telpās auda lakatu, ko uz valsts svētkiem esot pasūtījis kāds muzejs Valmieras pusē.
Pārmanto no mammasTelefīne pastāstīja, ka viņas māte ir poliete, bet tēvs – lietuvietis, iespējams, tāpēc viņa pati neatgādina tipisko latvieti, taču ēdienus, kas celti viņas ģimenes galdā, allaž caurvij latviskais. Blomēniete stāsta, ka viņai allaž gribējies ļoti garšīgi paēst, ja vien vēl kāds to visu skaisti saliktu uz šķīvja, būtu pavisam labi. Tomēr bērnība nepavisam neesot bijusi viegla. Telefīne auga četru bērnu ģimenē, tēvs esot mīlējis iedzert, tāpēc lielākās rūpes gūlušās uz mātes pleciem. No bērnības sieviete atceras izsalkuma sajūtu. Ja mammai piededzis putras katls, viņa ar gardu muti izlaizījusi arī piedegušo ēdienu. Atceroties pirmos skolas gadus, blomēniete (toreiz trikātiete – red.) piemin ēdienu. Tolaik neesot bijuši kopgaldi, tāpēc, braucot uz skolu, katram bija līdzi jāņem vecāku sarūpētais mielasts, kas citiem bijis bagātīgāks.Tomēr Telefīne ir pateicīga, jo pavisam neapzināti mīlestību pret ēdienu un kulinārās prasmes viņa pārmantojusi no mātes. Lai arī pieticīgi, bet viss, ko mamma gatavojusi, esot bijis ļoti garšīgs. “Viņa taisīja pelmeņus, tikai gaļas vietā lika biezpienu. Atceros, mamma pati gatavoja makaronus, mīklu vēl grieza ar nazi, jo nekā cita mums nebija. Vēl šodien man garšo savdabīgā klimpu zupa, ko bieži ēdām bērnībā. Miltos jāielej vienīgi ūdens un jāsataisa mazas, stingras piciņas. Pēc tam tās jāmet verdošā ūdenī, kuram beigās klāt pielej pienu,” stāsta blomēniete.
Ar lielo katlu pietika visiemLai arī Telefīne intervijas laikā bija vienīgā visā tautas namā, tas reti esot tukšs. Viņai ir divi bērni, astoņi mazbērni un seši mazmazbērni. “Visu laiku kāds ir bijis. Viens aiziet, cits atkal atnāk vietā, tad arī brīvdienās ierodas ciemos mazbērni,” piebilst sieviete. Vairāki no tiem pie viņas auguši deviņdesmito gadu sākumā. Tolaik vienmēr ēdienreizēs ēdiens bija jāgatavo lielajā katlā, jo bez pašas mazbērniem pēc rotaļām pagalmā izsalkuši bija arī kaimiņbērni. Tā nu visi mielojās ar Telefīnes pagatavoto.Viņa uzsver, ka nekad nav gatavojusi moderni vai aizrāvusies ar gatavo produkciju veikalos. Ēdiens joprojām esot vienkāršs. Viss lielākoties pašu izaudzēts, veikalā tiek nopirkts tikai pats nepieciešamākais. Vasarās Telefīne dodas arī uz mežu pēc veltēm, lai galdā tās celtu gada aukstajā laikā. Grūti esot bijis laikā, kad mazbērni devušies katrs uz savu pusi, jo lielo katlu nācās nomainīt pret krietni mazāku.
Caur vieniem smiekliemApciemojot Telefīni rudenī un pārlaižot acu skatienu pār pagalmu, nekas neliecina, ka vēl pirms pāris mēnešiem te audzēti tomāti, gurķi, ķirbji, pupiņas un visi pārējie dārza labumi. Pensionāre tik smej un vienlaikus norāda, ka dažas vagas viņai esot bijušas gar sētu, citas – otrpus mājai, bet vēl citas – dēla mājās, kas atrodas ārpus pagasta centra.Amizants gadījums šovasar sanācis ar ķirbju vārīšanu. “Marinēju bietes. Tā kā marināde palika pāri, domāju to izmantot ķirbju vārīšanai. Sagriezu izaudzētos ķirbjus, saliku marinādē, pagaršoju un nevarēju saprast, kaut kas nav tā – pārāk sāļi. Nu neko, pieliku mazliet cukuru, taču joprojām garša nebija īstā. Un tad atcerējos, ka ķirbjus vāra pavisam citādi. Aiznesu uz pagastu pagaršot paziņām, kas man sanācis. Viens teica, ka ļoti garšīgi un ar tādiem ķirbjiem pavisam droši var cienāt arī citus, sanākuši esot labāk kā viņa mājās,” kuriozo ķirbju vārīšanu atceras Telefīne. Tagad ķirbji, tāpat kā daudzie salāti, sēnes un pupiņas atrodas burciņās Telefīnes pagrabā, gaidot ierodamies kuplo saimi. Saimniece atklāj, ka viņas mājās piedegušas arī neskaitāmas pannas un katliņi, kurus nācies izmest. “Es, tāpat kā mazdēls Kaspars, uzlieku kaut ko uz plīts un sāku darīt nākamo darbu, aizmirstot par iepriekšējo,” norādot uz vienu sadegušo pannu, stāsta Telefīne. Nevajag sevi piespiestSieviete šo gadu laikā pārliecinājusies, ka ļoti svarīgi ir ēst to, ko organisms pieprasa un kas garšo. Neesot vērts arī ievērot diētas. Reiz viņa mēģinājusi dienā uzņemt vairāk ūdens nekā ierasts, taču organisms pretojies. Ja cilvēks rītu sāk ar pašu gatavotu maltīti, tas jau ir sākums labai dienai. Ne velti runā, ka paēdis cilvēks ir pozitīvāk noskaņots, smaidīgāks un dzīvespriecīgāks. Tāpat Telefīne piekrīt teicienam, ka mīlestība nāk caur vēderu. Lai arī Telefīne uzskata, ka nevajag sevi piespiest un uzturā lietot pārtiku, kas negaršo, vienlaikus viņai nešķiet prātīgi ēst veikalos nopērkamos pusfabrikātus un saķīmiķotos produktus. “Jaunā paaudze labprātāk veikalos sapērk visus tos našķus spīdīgajos un čaukstīgajos iepakojumos un jūtas labi. Ne jau viņiem negaršo mājās no pašu izaudzētā pagatavots ēdiens, viņi vienkārši to vēl nav nobaudījuši un novērtējuši,” uz pārdomām raisa Telefīne.No mammas laikiem pārmantotās receptes
Pankūkas ar gaļuPankūku mīklas pagatavošana: sakuļ bļodiņā četras olas, klāt pielej aptuveni puslitru ūdens, pieber miltus un maisa, kamēr sanāk bieza masa, tad lej klāt aptuveni puslitru, iespējams, mazliet vairāk piena, pieliek mazlietiņ sāli un kuļ, līdz mīkla kļūst vijīga un vienmērīga.Gaļas pagatavošana: Telefīne iesaka izmantot liesu cūkas gaļu ar kauliņu, ko liek katlā un vāra, klāt pievienojot burkānu un trīs līdz četrus smaržīgos piparus. Kad gaļa ir izvārīta, to atbrīvo no kauliem un samaļ, bet pēc tam kopā ar smalki sagrieztu sīpolu apcep uz pannas. Virsū var uzliet nedaudz buljona.Kad gaļa ir gatava, var sākt cept plānās pankūkas, kuras pēc tam pilda ar iepriekš pagatavoto gaļu.
Lai karbonādes mīkstas un labi garšoPirmais nosacījums, lai viss izdotos, ir gāzes plīts, ar elektrisko nekas nesanākšot. Gaļa kārtīgi jāsaklapē. Vispirms ar gaļas āmura rupjo pusi, bet tad ar smalkāko. Tad jāsamaisa pipari un sāls, ar ko pārkaisa gaļu. Jāsakuļ olas kopā ar ūdeni, mazdrusciņ klāt pievienojot pienu. Gaļu izmērcē un liek uz pannas cepties karstos taukos. Ugunij jābūt lielai, tāpēc viss notiek ātri.
Kartupeļu pankūkasSarīvē kartupeļus, klāt pieliek šķipsniņu sāli, piparus un nedaudz ķiploku. Samaisa un liek cepties. Sanākot skaistas un garšīgas, ar ko labprāt mielojas gan bērni, gan pieaugušie.
