Aija Meldere, Smiltenes pilsētas pensionāru apvienības vadītāja
Mums ir pašiem savi svētki, ko atzīmētEs tomēr neatbalstu. Mums, latviešiem, ir pašiem daudz savu svētku, ko svinēt. Jaunatnei vairāk vajadzētu interesēties par seno latviešu svētkiem un tradīcijām. Mārtiņos un arī Ziemassvētkos savulaik daudzi gāja ķekatās, par tām joprojām dzied tautas dziesmās. Atceros, ka bērnībā paši staigājām pa mājām, dziedājām, skaitījām dzejoļus, gājām rotaļās, arī padomju laikā tas bija populāri. Bet nevis tā kā tagad. Helovīni nesniedz nekādu prieku, jo vairāk atgādina pliku diedelēšanu. Būtu bērni vismaz kaut ko interesantu izdomājuši, uzdāvinājuši ķirbīti vai svecīti. Starp citu, šajā laikmetā visus maskās nemaz vairs nevar laist iekšā, jābūt piesardzīgiem. Vēl es neizprotu, kāpēc ir jāmētājas ar jēlām olām? Tā tomēr ir pārtika, un nedomāju, ka esam tik pārbagāti, lai tik izšķērdīgi uzvestos. Skolās bērniem vairāk vajadzētu mācīt folkloru, lai būtu izpratne par to, kas latviešiem svarīgs un nozīmīgs.
Vismants Treisners, pasākumu vadītājs Jāiet laikam līdziSvētku nekad nevar būt par daudz. Pats esmu atzīmējis Helovīnus un savulaik deviem pa mājām. Ja ejam laikam līdzi, tad neizbēgami ir pārņemt citu tautu tradīcijas. Varētu teikt, ka latvieši ķekatas ir pārdēvējuši par Helovīniem, kas izskatās modernāk.Šajā laikā manās mājās vienmēr ir konfektes, jo bērni klauvē pie durvīm. Pilsētā šī nodarbe ir vairāk novērojama, ar to vairāk aizraujas bērni un jaunieši. Ar katru gadu Helovīniem cilvēki Latvijā pievērš arvien lielāku uzmanību, līdz ar to aktivitātes ir pārdomātākas. Vairs pie durvīm nesaka saldumus vai izjokosim, bet dzied, skaita dzeju. Kopš ir pazudušas valsts robežas, sajaucas arī kultūra un tradīcijas.
Sandra Eimane, Grundzāles pamatskolas pirmsskolas skolotāja Lai nepiemirst savējosTie, kuri Latvijā atzīmē šo dienu, lai to dara. Neuzskatu, ka tas būtu kaut kas nosodāms. Mūsu ģimenē nesvin Helovīnus, neesmu novērojusi, ka to gribētu darīt mani bērni. Paskatāmies televīzijā ziņās sižetus vai kādreiz kādā filmā par tiem ir rādīts, tas arī viss. Arī bērnudārzā netiek izcelti Helovīni, taču nav arī tā, ka tos ignorētu. Galvenais, lai cilvēki nepiemirst par svētkiem, kas radušies Latvijā. Pieļauju, ka ne visi pieauguši prot pasniegt saviem bērniem mūsu senču paražas, tāpēc būtu labi, ja televīzijā par to tiktu vairāk stāstīts un rādīts.
