Ikviena jauna pieredze sniedz jaunas zināšanas, ko var izmantot gan savā darbā, gan ieteikt citiem, kā arī ļauj iegūt jaunus kontaktus turpmākajai sadarbībai. To pēc tālākizglītības semināra, kas šomēnes notika Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā, secina Variņu pamatskolas direktore Agita Birkenšteina.
Seminārā Turcijā viņa kā vienīgā Latvijas pārstāve nokļuva, pateicoties angļu valodā veiksmīgi uzrakstītajam projektam “CEDEFOP” izsludinātajā konkursā.“CEDEFOP” ir 1975. gadā dibināts Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs “Eiropas aģentūra”, kas palīdz arī veicināt un attīstīt profesionālo izglītību un apmācību Eiropas Savienībā (ES) un ar savu darbību atbalsta Eiropas mūžilgas izglītības telpu.Variņu pamatskola īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu sportā, tālab arī skolas direktore, izlasot Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā informāciju par minēto projektu konkursu, nolēma pieteikties.Seminārs Stambulā notika no 6. līdz 13. oktobrim un sapulcināja pārstāvjus no 14 Eiropas valstīm. Tēma bija, kā padarīt profesionālo izglītību pievilcīgāku, kvalitatīvāku un interesantāku, sniedzot semināra dalībniekiem ieskatu vairāku profesionālās izglītības iestāžu darbībā.“Turcijā, kas ir ļoti liela valsts, ir vēl vairāk nepieciešami augsti kvalificēti vidējā līmeņa speciālisti. Piemēram, tikai Stambulā vien ir aptuveni 14 miljoni iedzīvotāju,” stāsta A. Birkenšteina.Turcija šo problēmu risina, ieviešot modeli, kurā profesionālās izglītības iestādes sadarbojas ar uzņēmumiem, izmantojot to bāzi audzēkņu praktiskajā apmācībā. Šajā sadarbībā ir ļoti ieinteresēti tieši uzņēmumi, pat lielas kompānijas, jo saņem ievērojamas nodokļu atlaides un iegūst speciālistus, kuri prot strādāt ar jaunākajām iekārtām. Turki sevi arī pozicionējuši kā otru ekonomiski straujāk augošo valsti aiz Ķīnas, piebilst A. Birkenšteina.Viņa uzskata, ka profesionālo skolu un uzņēmumu sadarbība ir nepieciešama arī Lavijā. “Valstij vajadzētu ieinteresēt uzņēmumus vidējā līmeņa speciālistu sagatavošanā. Piemēram, vēl Turcijā augstskolu un profesionālo skolu vadītāji regulāri tiekas ar uzņēmējiem un piecu gadu laikā diskusijās secina, kādi darbinieki viņiem būs nepieciešami. Augstskolas tālāk izstrādā attiecīgas programmas un saskaņo tās ar Izglītības ministriju,” stāsta A. Birkenšteina. No Turcijā redzētā viņa par labu lietu atzīst arī tālākizglītības centru darbu. Ja pusaudži pēc obligātās pamatskolas izglītības iegūšanas dažādu iemeslu dēļ neturpina mācības, taču ir atraduši darbu un sākuši strādāt, tad darba devēji viņus sūta uz speciāliem centriem, kur bez maksas var apgūt profesiju pamatlīmenī. Ir tikai viens noteikums, – grupā jābūt vismaz 10 interesentiem. “Esmu pateicīga CEDEFOP mūžiglītības programmai par iespēju apmeklēt šo semināru. 2013./2014. mācību gads ir pēdējais, kad notiek šāda veida izglītības iestāžu vadītāju pieredzes apmaiņas braucieni,” piebilst A. Birkenšteina.
