Ikdienas ritms ir pārāk straujš, lai cilvēks apstātos tad, kad tam tīk. Nesteidzīgus un miera pilnus mirkļus bija sarūpējusi Smiltenes novada muzeja vadītāja Zinaida Bērza, rīkojot Mēru muižas otro Goda balli.
Tā nebija vienkārša balle, kurā cilvēki nāca un dejoja. Sestdienas vakarā Mēru muižā katrs bija īpašs viesis. Cik vējains un tumšs bija laukā aiz loga, tik rāms noskaņojums valdīja visā muzejā. Z. Bērza vēlējās atskatīties uz paveikto gadu muzeja darbībā un vienlaikus sagādāt svētku sajūtu cilvēkiem. Siltums, ko tovakar izstaroja viesi, esot vārdiem neizstāstāms.
Tas vēlreiz apliecinot, ka pareizs ir bijis lēmums vēl pirms dažiem gadiem tukšajā muižā izveidot novada muzeju. Muzeja vadītāja teic, ka laiks skrienot ātri un daudz no iecerētā vēl nav pagūts izdarīt, taču šādās reizēs apmeklētāju labie vārdi un vēlējumi stiprina. Biedrības “Abulas lauku partnerība” starptautisko projektu vadītāja Maira Kupriša priecājas, ka Mēru muiža tiek apdzīvota un ir vieta cilvēkiem. “Brīnišķīgs pasākums, kurā šoreiz pārstāvēju biedrību, taču jebkurā gadījumā būtu ieradusies arī privāti. Muižā ir laba aura, uz šejieni var braukt smelties enerģiju, tāpēc man tik ļoti te patīk. Pasākumam gatavojos iepriekš, jo tematika bija divdesmitie trīsdesmitie gadi. Daudz lasīju literatūru par tā laika aktualitātēm un notikumiem, lai varētu atbilstoši saģērbties,” stāsta M. Kupriša.Visi bija aicināti vakara sākumā nesteidzīgi apskatīt muzeju, bet pēc tam doties uz zāli un ieņemt vietas pie galdiņiem. Priekšnesumu ar Dullā barona Bundula klātbūtni bija sarūpējis Kauguru amatierteātris, bet par mūziku, kuru varēja baudīt, gan sēžot pie galdiņiem, gan aizpildot zāli dejas soļiem, rūpējās Kaktuballes muzikanti no Rīgas. “Visjaukākais bija tas, ka Zinaida bija parūpējusies par dažādību. Varēja dejot, sēdēt pie galdiņiem, staigāt un iepazīt muzeju no jauna, skatīties mākslas filmas un to visu darīt nepiespiestā gaisotnē. Šādas sajūtas ikdienā nav iespējams gūt,” pacilājošā noskaņojumā ir Mēru muižas Goda balles viešņa.M. Kupriša novēl muzejam arī turpmāk darboties šādā virzienā, kad tajā var aplūkot ne tikai senatnes vērtīgās liecības, bet gūt sajūtas, kas tik ļoti nepieciešamas mūsdienu sabiedrībai. “Jā, muzeji mūsdienās kļūst interaktīvāki. Iespējams, šajā gadījumā tas ir tāpēc, ka esmu kultūras darbiniece un režisore, tāpēc uz visu skatos mazliet citādi. Paldies cilvēkiem, kas muižā atgriežas un labprāt iesaistās muzeja veidošanā un popularizēšanā. Arī turpmāk būs tematiskie pasākumi, izstādes, kopīgi projekti un Goda balles. Katra ballē tiks godināts kāds, ar kuru konkrētajā gadā bijusi lielākā sadarbība. Šogad tā bija “Abulas lauku partnerība”, kura īstenoja starptautisku projektu “Ceļojošā mākslas izstāde starp Baltijas valstīm,” un tajā iesaistīja Mēru muižu,” stāsta muzeja vadītāja.
