Kopš cauri Strenčiem jābrauc pa apvedceļu, ne viena vien garāmbraucēja uzmanību piesaistījusi Marijas un Olivera Evertu privātmāja. Uz tās jumta jau no attāluma ir redzami saules kolektori.
Ziņkārīgākie ir igauņi, kuri piestāj Slimnīcas ielas malā, uzmeklē saimniekus un taujā par kolektoru izmaksām un efektu. Savukārt strencēnieši, uzzinājuši, cik tas maksā, tālākā izprašņāšanā daudz neielaižoties.
Sedza pusi no izdevumiemNovembrī apritēs gads, kopš Everti savai mājai ierīkoja saules kolektoru sistēmas ar kopējo jaudu līdz 38,4 kilovatiem stundā.Uz ēkas jumta ir novietoti saules kolektori ar četrām sekcijām, bet virtuvē – siltuma akumulators ar 500 litru ietilpību. Saules kolektoru sistēmas ir saslēgtas kopā ar privātmājas autonomo centrālapkuri, ko darbina automātika, tādējādi Evertu ģimene absorbēto saules enerģiju izmanto ne tikai ūdens sildīšanai, bet arī mājas apkurei.Saules kolektoru sistēmu iegāde un uzstādīšana Evertu privātmājai izmaksāja 4500 latu, taču saimniekiem izdevumi bija uz pusi lētāki. Viņi atguva 50 procentus no izdotās summas.Everti iesniedza projektu atklāta konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” otrajā kārtā, ko finansēja Klimata pārmaiņu finanšu isntruments un kurā iesniegt pieteikumus aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Konkursā maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta atbalsts ir līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Iesniegt projektus varēja dzīvojamās mājas īpašnieki (fiziskas personas), vai arī vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība VARAM informē, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektu konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” ietvaros divi projektu uzsaukumi tika rīkoti 2011.gadā, kuros projektu iesniegšana un īstenošana ir jau noslēgusies.VARAM informē, ka jaunas projektu uzsaukuma kārtas šī konkursa ietvaros netiek plānotas, kā arī VARAM pārziņā šobrīd nav citas atbalsta programmas, kurās varētu iesniegt projektus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājsaimniecību sektorā.Everti par konkursa otro kārtu uzzināja nejauši kādā ceļojumā no gida un pieteicās pēdējā brīdī. “Varbūt mans uzskats ir nepareizs, taču mazās reklāmas dēļ tāds konkurss laikam vairāk ir domāts Rīgai un tai tuvējiem reģioniem, bet lauki lai kuļas paši, jo viņiem ir malka,” spriež Olivers Everts.Viņš jau parēķinājis, ka, pateicoties uzstādītajai saules kolektoru sistēmai, viņa mājsaimniecība gadā var ietaupīt aptuveni 175 latus, jo ir samazinājies malkas un elektroenerģijas patēriņš. Ja 100 kvadrātmetrus lielas platības apsildei un plīts kurināšanai ziemas sezonā Evertu ģimenei agrāk vajadzēja aptuveni 15 kubikmetrus malkas, tad tagad ir nepieciešams uz pusi mazāks malkas daudzums. Ietaupījums ir arī uz karstā ūdens sagatavošanas rēķina, jo ūdens vairs nav jāsilda uz elektriskās plīts. Karsto ūdeni visu diennakti, izņemot ziemas mēnešus (novembra otro pusi, decembri, janvāri un februāri), nodrošina saules kolektoru sistēma.
Tagad kurina reizi dienāArī Everti izmantojuši Latvijā visbiežāk pielietoto solārās apkures atbalsta sistēmas veidu ar siltuma akumulatoru. Šādā sistēmā vispirms tiek uzsildīts siltā ūdens boileris, tad sistēma automātiski parslēdzas un silda apkures siltuma akumulatoru. Akumulators uztur siltumu telpā, tāpēc Everti ir ieguvēji arī tādā ziņā, ka krāsns viņiem tagad jākurina ievērojami mazāk – vienu reizi vakarā pat ziemas sezonā. Ar vakarā saņemto siltumenerģijas rezervi akumulators nākamajā dienā uzsilda telpu, noturot tajā plus 18 līdz 19 grādus, stāsta O. Everts.Taču Latvijas klimatiskajos apstākļos tikai ar saules kolektoru sistēmu mājas apkurei nevar iztikt, viņš uzsver. Tā obligāti ir jākombinē ar kādu citu siltumenerģijas ražošanas veidu, meklējot pēc iespējas izdevīgāku risinājumu, kā ilgtermiņā ietaupīt naudu, jo kurināmā un elektroenerģijas cenām ir tendence palielināties.O. Everts arī pārliecinājies, ka uz 10 kvadrātmetrus lielu platību ir nepieciešama viena saules kolektora sekcija, lai jauda būtu lielāka. “Man ir četras sekcijas, bet faktiski vajadzētu astoņas,” piebilst strencēnietis. Arī siltuma akumulatoru ieteicams pirkt ar lielāku ietilpību, nekā 500 litri.Saules kolektorus var uzstādīt uz praktiski jebkuras ēkas jumta, ko apspīd saule, taču jāskatās, lai jumts nebūtu pārāk stāvs. Vēlamais kolektoru uzstādīšanas leņķis ir 75 grādi.
Ietaupa enerģiju ūdens sildīšanaiSaules kolektoru sistēmu izmantošanu Latvijā šomēes aktualizējuši šīs nozares pārstāvji – vairāk nekā 15 kolektoru uzstādīšanas uzņēmumi un “Saules enerģijas asociācija”. Nozares pārstāvji vēlas veicināt politiķu izpratni par saules kolektoru izmantošanu valsts un sabiedrības labā, kas sevišķi palīdzētu taupīt energoresursus Latvijas reģionālajās pilsētās un pagastos, informē Jānis Riņķis, SIA “Saules kolektors” sabiedrisko attiecību konsultants.Nozares pārstāvji grib panākt, lai nākamajā Eiropas Savienības līdzekļu plānošanas periodā netiktu veidoti mākslīgi ierobežojumi saules kolektoru sistēmas uzstādīšanai daudzdzīvokļu namos, izglītības un sociālās aprūpes iestādēs un citur.“Visur, kur vien ir izmantotas saules kolektoru sistēmas, ievērojami tiek taupīta enerģija, ko patērē ūdens sildīšanai. Gada griezumā šie ietaupījumi var sastādīt 60 līdz 70 procentus no kopējām ūdens sildīšanas izmaksām,” uzsvērts atklātajā vēstulē.
