Sinoptiķi sola drīzumā pirmo sniegu, un droši vien ir tādi zemes īpašnieki, kuri atviegloti uzelpo, jo zem sniega uz laiku pazudīs nesakoptie lauki un teritorijas. Taču tas ir tikai uz laiku un pavasarī atkal sāksies prātošana par to, ka ar kūlu neko vairs nevar darīt, kāds ļaunprātis to aizdedzinājis, bet atbildība jāuzņemas zemes īpašniekam. Kā liecina pieredze, pirmie kūlas ugunsgrēki tiek reģistrēti pat janvārī vai februārī –tiklīdz sācies pirmais atkusnis, bet ik dienas ievērojams kūlas ugunsgrēku skaits ir martā un aprīlī.
Saistībā ar to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un pārraudzības jomā, VUGD aicina uzlabot pārraudzību pār pašvaldībām attiecībā uz teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas veidošanos, kā rezultātā pašvaldību pārziņā esošajās teritorijās tiktu ierobežota kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Turklāt pēc VUGD rīcībā esošās informācijas apmēram 70 % kūlas ugunsgrēku notikuši pašvaldībām piederošajās teritorijās. VUGD aicina veikt pastiprinātu uzraudzību pār to, kā pašvaldības veic obligāto zemes aizsardzības pasākumu (zemes apsaimniekošanas pasākumi un zāles pļaušana, lai novērstu kūlas veidošanos) izpildi un kontroli savās administratīvajās teritorijās, t. sk., pašvaldībām piederošajos zemes gabalos, par kuru nepildīšanu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otrajai daļai paredzēta administratīvā atbildība.Var teikt, ka viens pavasaris ir lietaināks, cits sausāks, un no tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr, apskatot statistiku par pēdējiem gadiem, var pārliecināties, ka Latvijā gadu no gada ir tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos, bet ir novadi, kur nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā ir sagadīšanās vai tomēr attieksme pret vidi, kurā dzīvojam un saimniekošanas veids?
