Latvijā skaistākais trusis mīt Smiltenes pagasta “Ķiguļos”. Tam apliecinājums ir ceļojošais kauss “Gada trusis”, ko “Ķiguļu” saimnieki Dzintra un Uldis Lezdiņi izrāda ar lielu gandarījumu un prieku. Šī balva, ko pēdējos četros gados piešķir Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija, nozarē ir ļoti liels notikums. Visu gadu tas ir uzmanības centrā kā apliecinājums ieguldītajam darbam, un kausa ieguvēji var pamatoti lepoties, atzīst asociācijas valdes priekšsēdētāja Ineta Fogele.
Ciltsdarbs deviņu gadu garumāKausu šoruden pasniedza Rāmavā, starptautiskā izstādē, kas ir viens no pasākumiem Latvijas šķirnes trušu ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanā, savā ziņā – trušu skaistumkonkurss. Gatavojoties šim pasākumam, neiztrūkst ne diētas, ne skaistumkopšanas procedūru.Šoruden izstādē sacentās vairāk nekā 20 dažādu šķirņu truši. Žūrija vērtēja viņu apmatojumu (kažociņu), ķermeņa formu un īpašās pazīmes. Titulu “Gada trusis” un nomināciju “Labākais šķirnes pārstāvis Latvijā” žūrija – ārzemju eksperti Jiri Vaceks un Milans Kotyza – piešķīra astoņus mēnešus vecai skaistulei trusenītei (šķirne “Liesmainais”), kura mīt Smiltenes pagasta piemājas saimniecībā “Ķiguļi” un kuru daudzu gadu ciltsdarbā izaudzējusi Dzintra Lezdiņa. Šis notikums ir divtik iepriecinošs, atzīst I. Fogele. “Pirmkārt, Dzintra ir arī mūsu asociācijas ciltsdarba speciāliste. Otrkārt, trušuks nav cēlies no ārzemēs iepirktiem vecākiem. Viņš ir mūsu, Latvijas šķirnes trušu audzētāju, zināšanu un darba auglis vairāku gadu garumā,” priecājas Latvijas šķirnes trušu audzētāju valdes priekšsēdētāja.Izstādē balvas saņēma vēl citi saimniecības “Ķiguļi” šķirnes truši: labākais jauntrusis – “Jaunzēlandes baltais” (95,5 punkti); vienīgā kolekcija – “Jaunzēlandes sarkanais” (379,5 p); labākais šķirnes pārstāvis – “Jaunzēlandes sarkanais” (95,5 p.). Savukārt Gada trusis tika novērtēts ar 97 punktiem no 100 iespējamajiem. Modeli izstādei Dz. Lezdiņa atlasīja no sešiem vienā metienā dzimušiem trusīšiem. “Sapratu, ka šis trusis ir skaists, bet to, ka viņš izcīnīs kausu, nedomāju,” atzīst audzētāja. Saimniecībā “Ķiguļi”, kas specializējusies vaislas trušu audzēšanā, mīt vidēji 250 trušu, astoņu šķirņu pārstāvji. Dz. Lezdiņa ciltsdarbam izvēlējusies tikai divas šķirnes – “Liesmaino” un “Jaunzēlandes sarkano”, jo tas prasa daudz pūliņu. “Uz šo gada trusi esmu gājusi deviņus gadus. Pamatā ir nopietns ciltsdarbs. Katram audzētājam jāmāk izskatīt un novērtēt trušus un atlasīt vaislai labākos. Tas nāk ar laiku un pieredzi,” uzsver Dz. Lezdiņa.
Pārstāvēs Latviju ārzemēsKonkrētās šķirnes ciltsdarbam “Ķiguļu” saimniece ir izvēlējusies tāpēc, ka viņai patīk sarkanā krāsa.Piemēram, skaistajiem mazo trušu šķirnes “Liesmainais” pārstāvjiem, ir melns, spīdīgs mugurpuses apmatojums, izteikti liesmains sānu akots un tumši sarkana pavēdere.“Ir apbrīnojami izveidot tādu šķirni kā “Liesmainais”. Tas ir skaistums. Taču šās šķirnes trušus ir grūti audzēt, jo jābūt pareiziem zīmējumiem, krāsu pārejām,” atzīst Dz. Lezdiņa. “Ķiguļos” audzē tādas trušu šķirnes kā “Lielais, gaišais sudrabotais”, auntrusis, “Kalifornijas”, “Burgundas”, “Jaunzēlandes baltais”, “Jaunzēlandes sarkanais”, “Liesmainais”, “Holandes”. Galvenais trušu barotājs un kopējs ir Uldis. Ciltsdarbs ir Dzintras pārziņā. Saimnieki uzsver, ka audzēt trušus ir grūti. Jārēķinās ar slimībām. Jāseko līdzi ēdienkartei. Piemēram, barība nedrīkst būt pelējusi. “Ķiguļi” iepērk graudus un spēkbarību tikai no zināmiem piegādātājiem, par kuru preces kvalitāti paši ir pārliecinājušies. Burkānus un bietes audzē paši, tālab zina, ka tā ir ekoloģiska produkcija.Trušu vakcinēšanā “Kiguļi” sadarbojas ar Smiltenes tehnikuma skolotāju Birutu Birkenšteinu, kura šajā procesā apmāca arī savus audzēkņus.Drīz, no 13. līdz 17. novembrim, Dz. Lezdiņa savu Gada trusi un vēl trīs “liesmainos” no savas kolekcijas rādīs starptautiskā izstādē Čehijā, prezentējot, cik skaistus trušus prot izaudzēt Latvijā.
