Lietuviešus, un ne tikai viņus, līdz sirds dziļumiem aizskāris Pirmā Baltijas televīzijas kanāla raidījuma “Cilvēks un likums” saturs, kurā Krievijā sagatavotā raidījuma autori pauž atklāti nicinošu attieksmi saistībā ar Lietuvas brīvības cīņu traģiskajiem notikumiem 1991. gada 13. janvārī Viļņā pie televīzijas torņa. Neesam aizmirsuši dokumentālos kadrus, kā lietuvieši kailām rokām stājās pretī īpaši apmācītu slepkavnieku ieročiem un bruņutehnikai. Tagad, lūk, izskan viedoklis, ka šāda uzbrukuma vispār nav bijis, bet nošautie brīvības aizstāvji esot pašu tautiešu snaiperu upuri. Grūti iedomāties ciniskāku viedokli par šo epizodi, taču telekanāla saimnieki bilst, ka tas esot tikai viens no viedokļiem un diskutējams tāpat kā visi citi. Nebūtu jābrīnās, ja līdzīgi skaidrojumi izskanētu arī par omoniešu uzbrukumu Latvijas milicijai, par kinopublicistu Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes noslepkavošanu. Pagājis tikai nedaudz vairāk par pārdesmit gadiem, taču acīmredzami aizvien stipri ir tie spēki, kuri visnekaunīgākajā veidā cenšas pārrakstīt vēsturi. Pārraidē tika apgalvots, ka uzbrukumā Viļņas televīzijai neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija. Raidījumā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības “Alfa” komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar šo uzbrukumu. Krievijā joprojām atrodas žurnālisti, kas traģisko notikumu melīgo skaidrojumu sauc par vārda brīvību.
Kam izdevīga vēstures pārrakstīšana
00:00
15.10.2013
120