Šomēnes Zvārtavas pagasta nevalstiskā organizācija biedrība “Atrodi laiku sev” svinēja piecu gadu pastāvēšanas jubileju.
Jubilāru sveicēji varēja pārliecināties, ka pat dzimšanas dienā biedrības dalībnieces nav varējušas iztikt bez sava pienesuma pagasta sabiedriskajai dzīvei, jo vienlaikus ar jubileju pagasta pārvaldes ēkā notika arī jaunizveidotās aktīvas atpūtas un spēļu telpas atklāšana.Tagad, pateicoties biedrības izstrādātajam un īstenotajam projektam, zvārtaviešiem brīvajā laikā ir pieejamas dažādas galda spēles, biljards, novuss, ir iespēja spēlēt galda tenisu un trenēties uz velo un eliptiskā trenažiera.
Kļuvušas par kultūras dzīves kodoluPirms daudziem gadiem Zvārtavā vēl nevarēja runāt par aktīvu kultūras un sabiedrisko dzīvi. Ja kādam ciematā satiktajam pavaicāja, kas jums te notiek, atbilde parasti bija – nekas. Viss mainījās, kad kultūras dzīves vadību uzņēmās Dagnija Pakalne. Izveidojās pašdarbības kolektīvi, un drīz vien zvārtavieši bija redzami uz skatuvēm tuvākās un tālākās vietās. Dažādas aktivitātes iedzīvotājiem izdomāja arī pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Namniece, ar kuru biedrībai “Atrodi laiku sev” ir izveidojusies laba sadarbība. Un tagad jau var teikt – pagastā viss notiek, jo tiek rīkotas rokdarbu izstādes, sadarbībā ar Vijciema skolotājiem atjaunots sporta laukums, rīkoti atpūtas pasākumi.Šo rosību ir radījušas un turpina uzturēt visas četras biedrības dalībnieces – Agrita Paulsone, Marita Treijere, Lilita Ikale un Kristiāna Brolīte. Kā smejoties saka L. Ikale, gan pašdarbības kolektīvos, gan pasākumos, kas Zvārtavā notiek, piedalās visa biedrības četrotne, kas ir kļuvusi par sabiedriskās dzīves kodolu.Jubilejas svinību dienā “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, kāds bija pats sākums un kā sievām radās doma iekustināt sabiedrisko dzīvi. Lilita atzīst, ka iecere radusies Aglonā, uz kurieni pirms vairākiem gadiem viņas visas četras devušās svētceļojumā. “Sākām runāt, ka mēs taču varētu kopā kaut ko sākt darīt un tad jau redzētu, kas iznāks. Citos pagastos daudz kas notika, bet pie mums vēl nekā nebija. Tādēļ arī nolēmām rīkoties,” stāsta Agrita.
Sāk ar norāžu plāksnītēmMarita atceras, ka pirmais darbs pats uzprasījās. Aizvien vairāk pieauga nepieciešamība pēc norādēm uz ceļiem. “Ugunsdzēsēji bieži sūdzējās, ka mūspusē grūti atrast mājas, jo nav norāžu ar to nosaukumiem. Es biju tikko kļuvusi par novada deputāti un vienā no sanāksmēm toreizējais ugunsdzēsēju komandieris Andris Vējiņš man pateica, ka mūsu pagastā ugunsgrēkā viena māja nodega norāžu trūkuma dēļ, jo glābēji to ilgi nevarēja atrast. Tad es sapratu, ka tas ir ļoti būtiski, lai tādas norādes būtu. Ķērāmies pie darba,” atceras M. Treijere.Lilita un Agrita piebilst, ka dažkārt tomēr bijusi vēlēšanās aktivitātēm atmest ar roku, jo smagi bijis redzēt, ka paveikto kāds saposta. “Daļa plāksnīšu tika norautas un salauztas, citviet tās vispār pazuda. Tādēļ ienāca prātā – kādēļ mums te jādomā un jādara, ja atrodas, kas tavu darbu neciena,” saka Agrita. Īstenoti lieli un mazāki projektiTomēr šādi mirkļi tika pārdzīvoti un darbs turpinājās. Tagad pagastā pēc biedrības iniciatīvas ir īstenoti vairāki projekti. To vidū ir četri lielāki ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu un vesels klāsts mazāku, kas paveikti sadarbībā ar biedrību “Lauku partnerība Ziemeļgauja”. Ar šo projektu palīdzību ir noticis pasākums “Sadancošana pie ozoliem”, izveidota rokdarbu darbnīca, organizēta lauku sieviešu vasaras skola, bet pērnā gada beigās notika pasākums “Spoki, joki, raganas” Mierkalna tautas namā. Ir nostiprinājusies sadarbība ar Ērģemes pagasta Turnas ciemata un Vijciema rokdarbniecēm. Īpaši daudz pasākumu bijis šogad. Kā interesantākie jāmin rokdarbu izstāde, stilīgo skrējiens, pankūku diena sadarbībā ar bibliotēku, copmaņu un viņu draugu vakars un vairāki citi. Lilita piebilst, ka gandrīz katru mēnesi notikusi kāda aktivitāte.
Jāatver arī savs maciņšItin bieži pasākumu rīkošanā biedrības sievas iegulda savus līdzekļus, jo ne katram saviesīgam saietam vai sporta un atpūtas aktivitātei var dabūt atbalsta finansējumu. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ viņu četrotne kopš nevalstiskās organizācijas izveidošanās nav kļuvusi skaitliski kuplāka. Turklāt liela daļa cilvēku joprojām ir kūtri uz pašiniciatīvu, kaut labprāt piedalās biedrības piedāvātajās izklaidēs. “Ir gadījies, ka, priecājoties par kādu pasākumu, cilvēks pienāk un izsaka vēlmi darboties mūsu biedrībā. Taču tiklīdz viņu palūdz kaut vai projektu aizvest līdz Valmierai, tā ar vēlēšanos ir cauri,” saka Lilita.Agrita apliecina, ka biedrība prasa arī savus līdzekļus un, protams, laiku. “Daži domā, ka mēs te, savu kopu izveidojušas, vēlamies tikai pašas kaut ko iegūt. Taču patiesībā tērējam savu personisko budžetu un laiku, lai aizbrauktu nokārtot dokumentus uz Valmieru vai uz Strenčiem, bet padarītais ir domāts visam pagastam. Kas mums liek tā plēsties? Tas, ka ir redzams galarezultāts, par ko mums vienmēr ir liels prieks. Izjustais gandarījums, ka ir izdevies kaut ko labu paveikt ciematā, arī ir tas dzinulis, kas mums dod enerģiju strādāt tālāk,” skaidro A. Paulsone.
Spēks ir tikai kopā būšanāAgrita piebilst, ka tikai visas biedrības dalībnieces kopā ir viens pamatīgs kulaks, ar ko visu var dabūt cauri. Katrai atsevišķi darbojoties, nekas nesanāktu. “Es ar Maritu lielākoties kārtojam dokumentāciju, lai īstenotu ieceres, savukārt Lilita šogad mums ir tā īstākā uguntiņa, kas iedvesmo uz kaut ko jaunu un ražo idejas. Kristiāna vairāk darbojas ar jauniešiem, cenšoties viņus iekustināt uz dažādām aktivitātēm,” pienākumu sadali izklāsta Agrita. Spēku dodot arī palīdzība no skolotājām Ozolu pamatskolā. Viņas vienmēr aktīvi atbalsta biedrības ieceres. Kristiāna uzskata, ka paši jaunieši varētu būt aktīvāki, parādīt iniciatīvu. Pagaidām viņu iesaistīšana aktivitātēs notiek ar diezgan lielu mudināšanu. Viņa cer, ka tagad ar jaunās sporta un atpūtas telpas atklāšanu vairāki izmantos iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku un būt kopā.Pozitīvi biedrības darbu vērtē Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede. “Pateicoties šai organizācijai, pagastā daudz kas ir izdarīts. Turklāt tieši ar viņu aktivitātēm pagastam ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Viņu paveiktais ir redzams pagastā, un tas ir ieguvums visiem mūsu iedzīvotājiem,” saka R. Priede.Atliek tikai novēlēt, lai šī uguntiņa, kas liek darboties ciemata labā, sievās nenoplok, bet līdz nākamajai apaļajai jubilejai iedegas vēl spožāk. Tas gan būs atkarīgas arī no pārējo iedzīvotāju atbalsta.
