Laikam taču tracis par zirga gaļas pievienošanu desās skaitās viena no Eiropas vērtībām. Latviešiem gan satraukumu mazina lingvistiska īpatnība, jo mums pierasts lietot jēdzienu “liellopu gaļa”, kamēr, teiksim, krieviem jāsaka “govs gaļa”, un līdzīgi arī dažās citās valodās.
Esmu bijis Vidusāzijā, kur jauna zirga gaļa skaitās delikatese. Var lietot pārtikā arī veca arkla vilcēju gaļa, bet kvalitāte būs zemāka. Kad kolhozos likvidēja zirgus, veikalos gandrīz ikvienai desas šķirnei bija piejaukta zirga gaļa, un mans draugs Dāvis tad sacīja, ka tā esot transporta desa. Nujā, bet tad mēs vēl nezinājām Eiropas vērtības.
* * *
Mūsu zemnieki, kuri nemierā ar Briseles piešķirtajiem platībmaksājumiem, pasākuši sludināt, ka arī mēs varam nepildīt Briseles noteikumus pilnā apmērā. Tas nu gan būtu kā asaru gāzes izpūšana pret vēju – pašam vien nāksies raudāt. Tas nekas, ka vācu vai angļu zemnieki daudzas instrukcijas atļaujas nepildīt, latviešiem vajadzīgs izpildīt un pārpildīt. Jo mums, re, ir pašmāju cerberi ierēdņu izskatā, kuri visu izdarīs. Viņi tik vareni, ka var aizliegt tirgot kazas sieru, ja tajā iestrādātas piecas diļļu sēkliņas bez attiecīga sertifikāta. Un pirms gada, atceramies, centās aizliegt Bražūnu ģimenei izplatīt tomātu sēklas, kaut tomātu dēstus no šīm pašām sēklām drīkstēja tirgot.
* * *
Ik pa brīdim no jauna atskan aicinājumi cīnīties pret oligarhiem. No trim atklātajiem oligarhiem nu jau divi publiski nekur nerādās, kaut noprotams, ka nejūtas nemaz slikti. Viens gan vēl spirinās. Bet tikmēr līdzās iezīmētajiem oligarhiem bez lielām pūlēm saskatāmi citi ne mazāk vareni vīri, kuri gan atklāti politikā neiesaistās. Teiksim, ir tāds advokāts Meroni, kurš jau gadiem prot izdancināt mūsu cēlsirdīgo prokuratūru. Nekur nebūtībā nav pazudis “airBaltic” izsaimniekotājs Fliks, kurš no droša attāluma turpina dancināt gan mūsu valdību, gan oligarhu apkarotājus. Un nule sevi atklātībā pieteicis Zaharjins no Liepājas, kurš nolēmis ilgi un jestri dancināt mūsu politiķus. Un pie viena izdancinās arī visus nodokļu maksātājus.
* * *
Interesanti, ka gan Latvijā, gan Krievijā deputāti nopūlas ap likumu, kas gandrīz visur aizliegtu smēķētājiem smirdināt cigaretes. Tas nekas, ka jau esošie aizliegumi nevienu nesatrauc – teiksim, cilvēks sēž uz soliņa autoostā, viņam blakus piemetas koši grimēta dāma un sāk svilināt tik kodīgu kontrabandu, ka gribot negribot jāmūk tālāk. Tagad aizliegšot pīpēt māju balkonos, jo tā varot kaitēt kaimiņu bērnu veselībai. Lai smēķējot katrs savā dzīvoklī… Jautājums: vai paši savus bērnus drīkstam pakļaut indēšanai?
* * *
Sabrauca Rīgā lieli “čiekuri” no Ziemeļvalstīm un Britānijas. Sprieda par zaļo enerģiju, cik tā vajadzīga. Letiņi gan paklusām kurn, sak, dārga tā zaļā enerģija. Savukārt zviedri, kuriem ilgāka pieredze, apgalvo, ka nekas nav dārgi, vienīgi pirmajam grūdienam pavairāk jāpatērējas.
Atceros savu senu sarunu ar uzņēmēju, kurš deviņdesmito gadu sākumā bijušo ūdensdzirnavu vietā būvēja mazās elektrostacijas. Toreiz bija valdības lēmums, ka pirmos astoņus gadus strāvu no mazajām HES iepirks par dubulttarifu. Toreiz spriedām, ka pēc astoņiem gadiem pamattarifs jau tāpat būs dubultojies, tāpēc nekādas dāvanas vairs nebūs vajadzīgas.
Bet gāja gadi. Nāca modē vēja un saules stacijas, šķelda un biogāze, un valdība uzņēmējus sāka īpaši kārdināt. Nu sakārdināto saradies milzīgs bars, un tauta sāk vaimanāt. Laikam taču jāklausa britu premjera Kemerona padomi, ka visam savas robežas, arī alkatībai.
Mūsu letiņi gan kaunīgi mēdz noklusēt, ka elektrību visvairāk sadārdzina Rīgas TEC-2, jo nesaprotamu iemeslu dēļ pie atjaunojamiem energoresursiem tiek pieskaitīta arī Krievijas gāze.
* * *
Paliek daudzas citas tēmas, kuras vienā rakstā nav iespējams pat pieminēt. Bet ir kāda aktualitāte, ko negribas atlikt, jo tuvojas tas gadalaiks, kad esmu spiests izvairīties no sēdēšanas pie rakstāmgalda.
Esam laimīgi pārlaiduši maiju kalendārā minēto dienu, kad it kā vajadzēja notikt pasaules galam. Ezotēriskie vēstījumi runāja par laikmetu maiņu, kas ievadīs cilvēku uzskatu maiņu, atteikšanos no grēkošanas. Pagaidām redzam, ka grēkojam, karojam, zogam un slepkavojam aizvien kā agrāk. Bankas piedzīvojušas nepieredzētus satricinājumus, it kā vajadzētu ļaudīm nākt pie prātiņa, bet alkatība un kāre iedzīvoties uz nabago rēķina atjaunojas ar svaigu sparu.
Šajā kontekstā pasauli pārpludina jaunu vēstījumu vilnis, tostarp saistībā ar Čeļabinskas meteorītu kā nopietnu brīdinājumu cilvēcei. Sāku interesēties, no kurienes rodas šie vēstījumi. Izrādās, ka sevišķi aktīva ir zintnieku un burvju kopa ar nosaukumu “Vispasaules koncils” (Vseļenskij sobor), un šie krievu valodā runājošie magi katru koncilu sāk ar PSRS himnas skaņām. Komentāri lieki.
Ja vērtējam vēstījumu saturu, tad pamatos nav nekā jauna, tādi sludinājumi bijuši jau šumēriem un jo sevišķi nikni zoroastriešiem. Un jūdu rabīns Jēzus dibināja jaunu reliģiju cilvēces atpestīšanas vārdā, pats savu dzīvību krusta nāvē ziedoja, lai izpirktu cilvēku grēkus. Nav noliedzams, ka kristietība ilgus gadsimtus bijis tas ētikas satvars, kas tūkstošus un miljonus atturēja no grēkošanas, bet ļaunumu pilnībā neviena reliģija nav izskaudusi.
Tagadējiem vēstījumiem viena īpatnība, proti, tie veltīti “slāvu – āriju” civilizācijas dominantei pasaulē. Par “āriešu” izredzētību mums visai bēdīgas atmiņas, bet slāvu un āriju kopības ideja paredz impērijas atjaunošanu. Un – kas sevišķi jāiegaumē – pie slāviem tiek pieskaitīti arī balti. Gribas teikt dažus stiprus vārdus, bet avīzē tādus nedrīkst drukāt.
