* * *
Mazs ķipars pa sniegu ķiparo
Un velk sarkanas ragaviņas.
Sniegi snieg, kājas stieg,
Bet ķiparam
Acīs mirdz jautras uguntiņas.
Mazs ķipars aiz sniegpārslas
aizķeras
Un zemē noveļas mīksti.
Sniegi snieg,
Ķipars sēž baltā kupenā
Un smejas tik priecīgi, līksmi!
Tad traušas kājās un tālāk brien,
Bet neatlaiž ragaviņas –
Ar tām brauks no kalna.
Sniegi snieg un snieg…
No ķipara drīz vien ne miņas.
* * *
Kur bijis, nebijis –
Kas to lai zina?,
Bet pēkšņi zirneklītis
Man pār plaukstu skrien,
Un manas domas,
Vēlēšanās, ilgas
Ar neredzamu pavedienu sien.
Teic, zirneklīti,
Kādu ziņu nesi?
Bet viņš tik steidzas
Nasks kā arvien.
Ai, zirneklīti,
Lai pie kā tu steigtu,
Nes viņam tikai
Labas ziņas vien.
