Vajadzētu ieviest jaunā satiksmes ministra inaugurāciju – ar mazauto izvizināt no Nīcas līdz robežai. Ja pēc tam vēl var parunāt, lai strādā. Tā savā tvitera kontā raksta kāda kurzemniece. Nebūtu par skādi ministram aizvizināties arī uz Plāņu vai Trikātas pusi. Domāju, ikviens Latvijas iedzīvotājs vēlētos, lai ministrs aizbrauc pie viņiem un novērtē, kādā stāvoklī ir ceļi. Briesmīgā. Un kā katru gadu atkal latvieši jokos, ka tikai Latvijā katru pavasari sniegs nokūst kopā ar asfaltu.
Mēs, valcēnieši, esam nedaudz labākā situācijā, jo mums taču ir jaunais apvedceļš. Taču joprojām pilsētā, īpaši tās nomalēs, ir gandrīz neizbraucamas ieliņas, kur tiek lauztas automašīnas un gājējiem ir beigti nervi. Vai situācija uzlabosies, īpaši nevar cerēt. Taču tā gribētos, lai beidzot mūsu mazajā valstiņā ir tikpat kvalitatīvi ceļi kā pārējās Eiropas Savienības valstīs.
Šonedēļ presē parādījās informācija, ka ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 101. vietā līdzās tik eksotiskām valstīm kā Mali, Tanzānijai un Čadai. Savukārt Baltijas valstu starpā visaugstākā ceļu kvalitāte ir Lietuvā, kas ierindota 32. vietā, bet Igaunija – 51. pozīcijā.
Vislabākie ceļi pasaulē ir Francijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Singapūrā, Portugālē un Omānā. Viela pārdomām – vissliktākā ceļu kvalitāte ir Krievijā, Ukrainā, Gabonā, Haiti un Moldovā.
