* * *
Nebēdā, drīz pavasaris
Pāri zemei ies,
Upes modīsies no miega,
Čalodamas skries.
Tērces, strauti, avotiņi
Burzguļos un smies –
Visam pavasaris siltu
Roku pieskarsies.
Drīz, jau drīz sāks piesaulītē
Balti ziedi plaukt,
Lāstekas pie jumta malas
Garumgaras augt.
Sniegi plaks un sniegi kusīs,
Zaļa zāle dīgs.
Cīrulītis treļļus bārstīs
Augstu debesīs.
* * *
Kur bijis, nebijis –
Kas to lai zina?,
Bet pēkšņi zirneklītis
Man pār plaukstu skrien
Un manas domas,
Vēlēšanās, ilgas
Ar neredzamu pavedienu sien.
Teic, zirneklīti,
Kādu ziņu nesi?
Bet viņš tik steidzas
Nasks kā arvien.
Ai, zirneklīti,
Lai pie kā tu steigtu,
Nes viņam tikai
Labas ziņas vien.
* * *
Rīti un vakari…
Dzīve griežas neprāta dejā,
Vējš arvien asāk un skarbāk
Sit neaizsargātā sejā.
Rīti un vakari…
Saules lēkti un saules rieti,
Ikdienas rūpes un raizes,
Mazi ikdienas prieki.
Rīti un vakari…
Mēs ceļamies, ejam un krītam,
Paiet laiks un vairs paši sevi
Izrādās – nepazīstam.
Rīti un vakari…
Darbs aiz darba
Un solis pie soļa.
Nupat vēl bijām tik jauni mēs,
Šodien spogulis teic –
Nosirmojam.
Rīti un vakari…