Satraukums par centralizēto eksāmenu rezultātiem 9.klasēm

Šogad pirmo reizi pamatskolu beidzēji kārtoja centralizētos eksāmenus un tos vērtēja centralizēti. 9. klašu skolēniem bija obligāti jākārto trīs centralizētie eksāmeni (CE): latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā – angļu, franču vai vācu valodā. 9. klašu beidzējiem centralizētajos eksāmenos šogad vislabāk veicies angļu valodas eksāmenā, bet viszemākie rezultāti – matemātikā.

Kopš jūnija izskaņā tika publicēti pamatskolas centralizēto eksāmenu rezultāti, Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir saņēmis ap 300 apelāciju jeb iesniegumu par eksāmenu rezultātu apstrīdēšanu no skolēniem un skolēnu vecākiem ar lūgumiem pārskatīt kādu no eksāmenos iegūtajiem rezultātiem.

Kā iepriekš izskanējis, lai gan eksāmenos izkritušie bija visos eksāmenos, vislielākais izkritušo skaits – 826 skolēni – bija matemātikas eksāmenā. Ja skolēns kādā no eksāmeniem nav ieguvis vismaz 10%, tad skolēns šajā mācību gadā saņem liecību un atkārtoti kārtos noslēguma pārbaudījumus nākamā mācību gada noslēgumā. Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas, Smiltenes novadā atsevišķiem skolēniem kādā no eksāmeniem nav izdevies pārvarēt 10% slieksni, tādējādi izkrītot eksāmenos.

Valkas novadā eksāmenus izdodas nokārtot visiem

Valkas novadā 9. klases CE eksāmenus ir nokārtojuši visi skolēni, kuri kārtoja eksāmenus. Rezultātus salīdzināt tiešā veidā ar iepriekšējo gadu sniegumu nevar, jo centralizētie eksāmeni 9. klasēm šogad bija pirmo reizi. Šogad arī pirmo reizi 9. klašu eksāmenos vērtējums tiek izteikts procentos.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā 9. klases eksāmenus kārtoja 47 skolēni un uzrādīja šādus rezultātus: latviešu valodā – 62,2% (provizoriski vidēji valstī kopumā ap 58%); matemātikā – 55,5% (provizoriski vidēji valstī kopumā ap 51%), bet angļu valodā – 75% (provizoriski vidēji valstī kopumā ap 67%).

“Ja skatāmies uz valsts kopējiem rādītājiem, tad visos trīs eksāmenos mūsējie ir uzrādījuši ļoti labus rezultātus visos eksāmenos, virs vidējā līmeņa. Tas jau ir gadiem, ka angļu valodā tiek uzrādīti augstāki rezultāti nekā latviešu valodā, tāpēc tas nav nekāds pārsteigums. Tas atspoguļojas ne tikai pamatskolā, bet arī vidusskolas posmā,” norāda Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.

Viņas skatījumā jaunā sistēma ar centralizēto eksāmenu ieviešanu 9. klasē ir pozitīvi vērtējama. “Tas, ka šogad pirmo gadu bija centralizētie eksāmeni 9. klasēm, ir tāds labs sākuma punkts, jo nekad jau patiesībā neesam zinājuši, kādā zināšanu līmenī ir mūsu devītie visā valstī kopumā. Līdz šim zinājām, kādā līmenī valstī skolēni pabeidz vidusskolu, un tagad to pašu uzskatāmi redzam arī pamatskolas posma noslēgumā,” papildina L. Kreicberga.

Ērģemes pamatskolā eksāmenus kārtoja vienpadsmit 9. klases izglītojamie. Visi izglītojamie eksāmenus ir nokārtojuši un saņēmuši apliecības par pamatizglītību. Eksāmenu rezultāti: angļu valodas eksāmenā klases vidējie rezultāti 52%, augstākais klasē – 86%; latviešu valodā klases vidējais rādītājs – 57%, augstākais klasē – 77%; matemātikā klasē vidējais – 36%, augstākais klasē – 68%. Ja analizējam sasniegumus katram skolēnam, tad pamatā tie labāki ir izglītojamajiem, kuri Ērģemes pamatskolā mācās no 1. klases,” informē Ērģemes pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Agija Reiniece.

Precīzi dati būs pēc apelāciju izskatīšanas

Taujājot par kopējo ainu, kā veicies 9. klašu eksāmenos, no Smiltenes novada Izglītības pārvaldes saņemam atbildi, ka šobrīd komentārus par rezultātiem nebūtu pareizi sniegt, jo VISC šobrīd norit apelācijas periods un gala rezultāti apkopotā veidā no VISC nav sūtīti, tos solot apkopot uz augustu. “Šobrīd norit apelācijas periods, bet vai kāds ir iesniedzis, par to man informācijas nav. Ja skatās uz pašu procesu, tad tur bija savas problēmas, kas iepriekš plaši jau ir izskanējušas dažādos masu medijos. Lielu koordinēšanas darbu ieguldīja Izglītības pārvaldes metodiķe, un kopā ar visām iestādēm esam veiksmīgi tikuši galā. Nākamajā gadā ceram uz plūstošāku un laicīgāku eksāmenu norisi,” pamato Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs.

Smiltenes vidusskolā 9. klases eksāmenus kārtoja 82 skolēni. “Visos mācību priekšmetos skolēnu sasniegumi eksāmenos ir atbilstoši viņu zināšanu līmenim ikdienas mācību darbā, bet salīdzināt eksāmena rezultātus ar vidējiem rezultātiem valstī šobrīd nav iespējams, jo nav pieejama oficiāla informācija. Valsts izglītības satura centrā ir iesniegta viena apelācija par matemātikas eksāmena rezultātu,” norāda Smiltenes vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Valda Cirīte un atgādina, ka apelāciju drīkst iesniegt jebkurš skolēns, kurš vēlas, lai tiktu pārskatīts viņa darba vērtējums.

Saskata klupšanas akmeņus

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā eksāmenu rezultātus vērtē kā atbilstošus ikdienas darbam. Ja izsakās procentos – no 99% līdz zem 10% atzīmes. “Kādam paveicās vairāk, kāds kļuva bēdīgs, saņemot rezultātus. Vēl nav pārliecības par nepieciešamību organizēt centralizētos eksāmenus šajā izglītības posmā, vienīgi, ja izkristalizēsies būtiskākie “klupšanas akmeņi” sistēmā, kuri palīdzētu izprast cēloņus, nevis tikai konstatēt faktus,” norāda D. Ozoliņa Apes pamatskolas direktore Dina Meistere.

Viņa akcentē lietas, kuras raisa pārdomas. “Viena no tām ir stress, kuram it kā nebija pamata, bet eksāmeni, apvīti ar slepenības auru, pusaudžos radīja dažādu emociju gammu. Un otra – daudz nozīmīgāka – iekļaujošā izglītība. Mūsu sabiedrībā daudz tiek diskutēts par dažādību un integrāciju, bet bērniem, kuriem ir grūtības kādā no jomām, tas bija liels pārbaudījums. Ja ikdienas darbā tiek meklēti ceļi, kā palīdzēt rast labāko risinājumu mācību vielas izpratnei, tad eksāmens ir “apjomīgs un bezpersonisks”. Ir zināmi vairāki precedenti vēsturē, kad bērni, kuri skolā tika uzskatīti par nepiemērotiem sava laika izglītības sistēmai, vēlāk sevi parādījuši kā izcili izgudrotāji, uzņēmēji, mecenāti. Vai kādu nepazaudēsim, ja visus ar vienu mērauklu mērīsim?” viedokli pauž D. Meistere.

Grundzāles pamatskolā centralizētos eksāmenus kārtoja 13 skolēni (klasē 15 skolēni, divi atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas – red. piebilde). Tur vidējais vērtējums – 61,15% angļu valodā, 59,15% latviešu valodā un 40,23% matemātikā. “Mums visi ir tikuši pāri robežai, tāpēc priecājamies, ka eksāmeni ir nokārtoti. Augstākais individuālais procentuālais sasniegums – 85% latviešu valodā, tomēr nākamais labākais rezultāts atpaliek vairāk par 10%, proti, 71%; otrs augstākais individuālais sasniegums – 80% matemātikā, bet arī tur nākamais atpaliek par vairāk nekā 10% un ir 68%; angļu valodā savukārt labākais sniegums ir 79%, bet nākamie rindojas ļoti līdzīgi – 77%, 74%, 69%, kā arī zemākais sniegums ir tikai diviem skolēniem – 24% un 37%, bet visi pārējie virs 40%,” informāciju apkopojusi Grundzāles pamatskolas direktore Zane Bērziņa un turpina: “Patīkams moments ir latviešu valodas CE kopējā aina, proti, sasniegumi sākas no 46%. Diemžēl matemātikā sniegums lielākajai daļai ir nedaudz zem un mazliet virs 50%, bet ir vairāki vērtējumi 10–20% robežās, kas skaidro zemo vidējo vērtējumu,” viņa pamato.

Z. Bērziņa pati ir ieskatījusies dažos eksāmena uzdevumos un ar pārliecību pauž, ka eksāmenu uzdevumi tiešām nav bijuši augstākās pakāpes grūtības, jo īpaši matemātikā. “Pilnīgi piekrītu skolotājas Guntas Lāces no Limbažu skolas paustajam komentāram sociālajos tīklos, kur viņa uzskatāmi parāda, cik vienkārši ir bijuši šie uzdevumi, cik viegli bija savākt tos desmit procentus. Ja 9. klases skolēns nezina, kas ir pāra skaitlis, neprot izvilkt kvadrātsakni no 64, tad tas par kaut ko liecina, par kaut kādiem klupšanas akmeņiem,” pārdomās dalās Z. Bērziņa.

Jāpiemin, ka no aizvadītās nedēļas saņemt centralizēto eksāmenu sertifikātus var arī 12. klašu absolventi. Atšķirībā no 9. klasēm, šoreiz process aizritējis bez būtiskām problēmām.