“Šeit sāk parādīties pavasaris. Cilvēkiem tāpat vēl salst, bet daba sāk zaļot un saule – spīdēt.” Šādu īsziņu šonedēļ saņēmu no meitas Beļģijā. Taču Latvijā sniega sega februāra vidū aug un aug arvien biezāka. Ir apnicis to visu tīrīt un gribas pavasari, taču snigšanā saskatu arī ko labu. Vēl nav apnicis slēpot, un, jo vairāk svaiga sniega, jo labāk slīd slēpes.
Ja man nebūtu sava slēpošanas inventāra, tad būtu sajūsmā par iespēju, kādu ikvienam distanču slēpošanas cienītājam sagādājusi biedrība “30draugi.lv” Smiltenes pusē. Tā piesaistījusi Eiropas Savienības naudu un nopirkusi 30 jaunus distanču slēpju komplektus (slēpes, nūjas, zābakus un to stiprinājumus), ko iznomā ikvienam iedzīvotājam, turklāt arī brīvdienās.
Šis piedāvājums ir arī lieliska iespēja kopā slēpot ģimenei, jo nopirkt slēpes gan bērniem, gan vecākiem ir dārgs prieks, ko ne visi var atļauties. Taču ikviens, kurš pats slēpojis, zina, kādu enerģiju un relaksāciju dod šis sporta veids un, kurš reiz pievērsies distanču slēpošanai, gribēs slēpot vēl un vēl. Tālab par savu projektu biedrības “30draugi.lv” valdes loceklis Leons Peļņa nudien pelnījis lielu paldies.
Diemžēl mūsu novados “bērna autiņos” vēl ir velosipēdu noma, kaut gan šur un tur pirmie piedāvājumi parādās. Būtu vairāk, būtu vēl labāk. Jau agrāk, braucot pie kolēģiem uz Valku, pasūkstījos – ja varētu Valkā iznomāt velosipēdus, varētu vasarā pat līdz Otepē aizmīties, jo veloceliņi autoceļu malās un labas šosejas Igaunijā ir ierasta lieta. Velosipēdu noma atvieglotu tādu problēmu, kā sava divriteņa transportēšanu, jo tas nav tik ērti, kā nomāt divriteni uz vietas, ja nav plānoti lieli pārbraucieni.
