Valkas novada jaunais izpilddirektors grib, lai vairāk tiek domāts par novada attīstību, nevis politisko cīņu

12. jūlijā apritēja mēnesis, kopš amatā stājās jaunais Valkas novada pašvaldības izpilddirektors, bijušais Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvalžu vadītājs Valdis Šaicāns.

Šis bija iemesls, lai “Ziemeļlatvija” V. Šaicānu aicinātu uz pirmo interviju par to, kā viņam sokas jaunajā amatā. 

– Valdi, jūs jau mēnesi sēžat, nevar teikt, ka mīkstā, bet gan ļoti atbildīgā krēslā, kas atrodas novada pašvaldības ēkā Semināra ielā 9.

– Izaicinājums noteikti ir liels, jo vēl daudz jāmācās, jāsaprot, kā notiek lietas. Salīdzinot ar darbu pagastu pārvaldēs, saskatu līdzības, tomēr izpilddirektora amatā darba apjoms ir krietni lielāks. Ir vairāk izaicinājumu, ir jomas, kurās jāmācās, lai saprastu, kas tur īsti notiek. Piemēram, būvniecības lietās. Viena lieta ir būt būvobjektā un skatīties, kā notiek process, bet pavisam cita – dokumentācijas sadaļa un būvniecības informācijas sistēma. Es mācos, un man ir ļoti atbalstoši kolēģi, kuri palīdz. Nepārmet, ja kaut kas nav uzreiz izdevies, kā vajag. Mēs vairāk vai mazāk tiksim galā ar visiem jautājumiem.

– Stājoties amatā, publiski pateicāt, ka būsiet politiski neitrāls.

– Jā, tā pateicu! Jau toreiz, pirms četrarpus gadiem, kad noliku novada pašvaldības domes deputāta mandātu un kļuvu par pagastu pārvalžu vadītāju, ar tālaika pašvaldības priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli pārrunāju visus jautājumus par to, kas ir pozīcija un kas – opozīcija, līdz ar ko nolēmu kļūt par politiski neitrālu personu. Principā es ar politiku vairs nenodarbojos. Tā tas faktiski visus šos gadus arī bija. Manā skatījumā administrācijā strādājošajiem nebūtu jānodarbojas ar politiku, jo administrācijas darbinieki ir tie, kuri pilda vietējo politiķu lēmumus. Līdz ar to būt politiskiem nozīmē, ka šie lēmumi, iespējams, nebūs izpildīti pilnībā tā, kā to vajadzētu.

– Jau varat nosaukt pirmos paveiktos darbus? Ir atvaļinājumu laiks, tāpēc pieļauju, ka daudz laika paņem arī darbinieku jautājums.

– Vēl gan nevaru palielīties ar paveiktiem vērienīgiem darbiem. Ir izdevies pabeigt Rūjienas ielas 31 jautājumu – ar nomnieku ir noslēgts nomas līgums un parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts. Tas nemaz nebija tik vienkārši paveicams. Turpmāk šajā pašvaldībai piederošajā īpašumā būs kaut kas līdzīgs, kā tas bija iepriekš paredzēts, – veikals, hostelis un kafejnīca. Nomnieks ir tas pats uzņēmums – SIA “LVBet”, kuram šajā teritorijā ir spēļu zāle. Nomniekam jau ir zināms apakšnomnieks – šajā vietā joprojām būs degvielas uzpildes stacija “Latvijas Nafta”. Savukārt vienā neizmantotā ēkā saimniekos novada pašvaldība. Proti, Komunālās saimniecības nodaļai tur būs garāžas, kurās atradīsies tehnika. Pašlaik šajā ēkā tiek ierīkota autonomā apkure. Pašvaldība šo ēku izmantos kā īpašnieki. Pašlaik joprojām cīnāmies ar jaunuzceltās ražošanas ēkas “Spundenieki”, kas atrodas Ērģemē, nomnieka atrašanu izsoles ceļā. Izsolei ir jau trešais piegājiens. Detaļās nemācēšu pateikt, kāpēc līdz šim nav izdevies atrast nomnieku. Domāju, ka kaut kādā veidā izauga lielāka nomas maksa, nekā bija plānots. Uzņēmējs, rēķinot savu naudas plūsmu, atzina, ka šī nomas maksa viņam nav pa kabatai. Cerība uz veiksmīgu izsoles iznākumu ir tā, ka deputāti nolēma likumā noteiktā kārtībā dot nomas maksas atlaides pirmajos piecos gados, līdz ar to šis uzņēmējs izrēķinās, vai šo piecu gadu ieskrējiens varētu būt pieņemams un izdevīgs (runa ir par vietējo sidra ražotni “Mūrbūdu sidrs” – redakcijas piebilde).

– Novada pašvaldībā 20. maijā nomainījās vadība, un arī jūs amatā esat jauniņais. Kā izpildvarai sokas sadarbībā ar lēmējvaru?

– Es nevarētu teikt, ka būtu kādi kavējumi darbos vai mēs tos neizdarām. Protams, kā jau teicu, – ir lietas, kas ir jāmācās. Kopā ar novada pašvaldības priekšsēdētāju Gitu Avoti piedalījāmies Vidzemes reģiona plānošanas sanāksmē, kurā piedalījās Vidzemes pašvaldību vadītāji. Šoreiz bija runa par satiksmi. Laba ziņa ir tā, ka tiek plānots attīstīt dzelzceļa satiksmi. Tas ir mūsu novada labā. Arī mana meita izmanto vilciena satiksmi, no Valmieras braucot uz Rīgu. Meita apgalvo, ka tas ir ļoti ērti. Plānots arvien vairāk uzlabot dzelzceļa infrastruktūru. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji līdz Rīgai varēs nokļūt krietni ātrāk, nekā tas notiek šobrīd.

– Pieļauju, ka pagastu iedzīvotājus mazāk interesē nokļūšana līdz Rīgai, bet vairāk gan līdz novada centram – Valkai. Piemēram, Zvārtavas pagasta iedzīvotājiem tā joprojām ir sāpe.

– Jā, Zvārtavas ceļš visu laiku ir bijis strīdu ābols. Šī programma, ka ceļam ir jābūt melnajam segumam no jebkuras apdzīvotas vietas līdz novada centram, nav nolikta atvilktnē. Pozitīvas iezīmes jau ir. Intuitīvi jūtu, ka tilts pār Gauju pie Tilikām, kuru pilnībā demontēja un kurš praktiski tiks uzbūvēts no jauna, nav tāpat vien. Arī tilts pār Gaujas atteku tiek atjaunots. Pieļauju, ka tuvāko divu gadu laikā šim ceļam līdz Kalnainei būs melnais segums. Sarunās ar atbildīgajiem speciālistiem nolemts, ka ceļam nevar izmantot dubulto virsmas apstrādi, tā saucamo “čigānu asfaltu”, jo no dolomīta karjeras kursē jaudīgas smagās automašīnas. Līdz ar to šis ceļa segums neturēs lielo slodzi. Ja šis plāns īstenosies, būs pielikts punkts projektam “Ziemeļu stīga”. Kas saistās ar satiksmes autobusu kursēšanu, mums jau bija eksperiments. Diemžēl tas izgāzās. Zvārtavieši jau ir pieraduši un sapratuši, ka viņiem pašiem ar šo lietu jātiek galā. Līdz ar to lielākajai daļai ir automašīnas, daļa kooperējas ar radiem vai kaimiņiem. Lai iedzīvotāji regulāri izmantotu sabiedrisko transportu, tam ir jākursē samērā bieži un regulāri. Ja no Zvārtavas ir jābrauc uz Valku, bet pilsētā jāsēž sešas septiņas stundas un tikai tad tiek atpakaļ uz mājām, tas nedarbosies. Ņemot mūsdienu dzīves ritmu, cilvēkam tas nav izdevīgi. Diemžēl Zvārtavas pagastā nav arī iedzīvotāju blīvuma. Vēsturiskie fakti liecina, ka aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados pagastā dzīvoja pusotrs tūkstotis iedzīvotāju. Pašlaik tikai trīs simti iedzīvotāju. Ja uz Zvārtavu nebūs laba ceļa, pagastā nekas nemainīsies.

– Sākot strādāt Valkā, kas ir tie darbi, kas būtu paveicami?

– Mēs jau darām. Prieks ir par Valkā atjaunoto ceļa segumu Vienības gatvē. Nesen pabeidzām Zemgales ielas rekonstrukcijas pirmo kārtu. Ir saņemts valsts sniegtais finansiālais atbalsts Zemgales ielas tālākai rekonstrukcijai. Šis tranzītceļš divpadsmit gadu laikā ir nolietojies, un tas soli pa solim ir jāatjauno. Šonedēļ uzsākta Merķeļa ielas posmā no Beverīnas ielas līdz Stendera ielai atjaunošana. Šī ielas posma atjaunošana bija plānota jau iepriekš, un bija jau izsludināts iepirkuma konkurss. Kompānija, kura konkursā uzvarēja, par šo darbu prasīja visnotaļ dārgu samaksu. Sapratām, ka to nevarēsim atļauties. Taču mums paveicās, jo kompānija, kas veica darbus Vienības gatvē, – SIA “Imberteh” no Cēsīm – piedāvāja šos darbus paveikt krietni lētāk. Cēsinieki rekonstruēs arī aptuveni simts metru garu Rūjienas ielas posmu. Tas atrodas Rūjienas ielas mikrorajona iekšpagalmos. Lai būtu labāk saprotams, tas ir tas ceļa posms, kuru izmanto, braucot no bērnudārza līdz lielveikalam “Walk”.

– Spriežot pēc iepriekš teiktā, jūs tomēr sekojat līdzi naudas tēriņiem no pašvaldības budžeta.

– Protams. Otrdien no rīta notiekošajā ražošanas sapulcē, tādas notiek katras nedēļas sākumā, Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava atzina, ka šobrīd finansiālā situācija ir ļoti grūta. Tādēļ aicināju visus nodaļu un iestāžu vadītājus pārskatīt savus tēriņus un varbūt šur tur, kur tas iespējams, mēģināt ietaupīt.

– Kur pašvaldībai ir iespējams ietaupīt naudu? Netērēt tik daudz papīra un nepatērēt tik daudz ūdens?

– Uz ļoti daudzām lietām. Papīra un ūdens patēriņš ar visu pārējo ir salīdzinoši niecīgs. Mēs daudz darām, lai taupītu papīru. Dokumentu aprite notiek elektroniski speciālā datorprogrammā “Lietvaris”. Šonedēļ elektroniski parakstīju pirmo rīkojumu par atvaļinājumu. Personāla nodaļas vadītāja Arita Ārgale ir iepazinusi sistēmu un izstrādājusi elektronisko formu. Runa ir par, piemēram, dažādiem pasākumiem, kuros aizraujamies ar cienastiem. Tā var darīt, ja ir daudz naudas. Nav jau žēl, bet runa ir par to, ka kādreiz ir jānovelk stingras līnijas, kuras tālāk nepārkāpjam. Pretējā gadījumā varam nonākt nepatīkamā situācijā. Ko teiks paši pašvaldības darbinieki, ja aizkavēsies algu izmaksa? Gribu uzslavēt Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Viktoru Bavinu. Viņš tiešām daudz domā par pašvaldības izdevumu optimizēšanu. Nākamnedēļ Saimniecisko lietu komitejas sēdē diskutēsim par pilsētā esošo trīs strūklaku darbību. Protams, ka strūklakas – tas ir ļoti skaisti, bet izmaksas ir pamatīgas. Diemžēl šis skaistums nav par velti, tas maksā daudz naudas. Iespējams, kādā diennakts laikā varam izslēgt strūklaku atjaunotajā Pedeles dabas takas teritorijā. Tas radīs tiešām ievērojamu naudas ekonomiju. Pa nakti strūklakas nestrādā, bet jāņem vērā, ka dienā elektroenerģija maksā vairāk nekā nakts stundās. 

– Pastāv varbūtība, ka iedzīvotāji šim taupības solim pretosies?

– Domāju, ka ne. Novērots, ka ir stundas, kad šajā objektā ir tikai daži cilvēki vai nav neviena. Par Lugažu laukuma strūklaku nav runas, tur tik tiešām uzturas cilvēki.

– Jau stājoties šajā amatā, minējāt, ka viens no pirmajiem darbiem būs izpētīt, kur paliek pašvaldības nauda.

– Šobrīd arī ar šo lietu nodarbojos. Izpētu rēķinus. Tie jau ir fakti, un, diskutējot par nākamā – 2024. gada budžetu, pārdomāsim, vai šādus tēriņus vajag vai tomēr nevajag.

– Vai viena no jūsu rakstura iezīmēm ir saimnieciskums?

– Tas ir veidojies no tā laika, kad man pašam bija savs kokapstrādes uzņēmums Vijciemā. Zinu, ka nauda neaug kokos. Nauda ir jāekonomē, to nevar  vienkārši tikai tērēt. Laikā, kad biju deputāts, bieži vien pie budžeta apspriešanas visiem atgādināju, ka pašvaldība faktiski tērē novadā deklarēto iedzīvotāju katru piekto eiro. Aizdomājieties, vai jūs tik vieglprātīgi tērētu katrs savu piekto eiro?

– Runājot par taupīšanu, reizēm iedzīvotāji brīnās – kāpēc pašvaldība ir izpletusies trijās administrācijas ēkās?

– Diemžēl valsts noteiktais birokrātiskais slogs aug arvien lielāks. Pašvaldība grimst normatīvo aktu un likumu izpildē. Nav tā, ka pašvaldībā būtu lieki darbinieki. To trūkst. Atsevišķās jomās darbiniekiem ir pārslodze un viņi darbā izdeg. Daudzi smīkņā, ka Juridiskajā nodaļā nepietiek darbinieku. Jāsaprot, ka šo juridisko lietu ir daudz, tās ir sarežģītas un prasa iedziļināšanos. Katru mēnesi notiek komiteju un domes sēdes, ir saimnieciskie līgumi, iepirkumi un izsoles. Viss šis ir Juridiskās nodaļas darba lauciņš. Jebkura kļūda pašvaldībai maksā naudu. Jau informējām, ka jūnijā Lugažu laukuma strūklakā pagaidām vēl nenoskaidroti ļaundari iegāza ķīmisku vielu. Juridiskā nodaļa sagatavo iesniegumu policijai, un tas viss prasa darbu. Šādi negadījumi ir papildu darbs juristiem. Vainīgie tiks noteikti atrasti. Mums ir arī huligāni, kuri jaunajā Pedeles dabas takas teritorijā bojā interneta infrastruktūru – lauž vaļā metāla kastes un izrauj vadus. Pirmie ir jau atrasti, un vecāki jau samaksājuši soda naudu – 242 eiro par vienas kastītes atlaušanu. Tā būs ar visiem. Vainīgie ir nepilngadīgie no Igaunijas puses, bet, lai atrastu vainīgos, strādājam un  sadarbojamies ar igauņu policiju. Esam palielinājuši arī pašvaldības policijas darbinieku skaitu. Pašvaldības policijā uz pusslodzi strādā jauni darbinieki Juris Mihailovs un Janeks Konds. Vērtīgi darbinieki. Viņi ir izbijuši Valsts policijas darbinieki, kuri šobrīd atrodas izdienas pensijā. Mēs brīvdienu vakaros varēsim biežāk nodrošināt dežūras.

– Minējāt, ka pašvaldībā trūkst darbinieku. Taču runā, ka tikšot reorganizēts pašvaldības priekšsēdētāja sekretariāts.

– Šis nebūs jautājums man, jo šī iestāde nav manā pakļautībā. Tā ir priekšsēdētājas pakļautībā. Izteicu ierosinājumu, ka man ir vitāli nepieciešams vietnieks, lai izpētītu un sagatavotu dokumentus, jo izpilddirektora vietnieks Gints Stālmeisters ilgstoši atrodas uz darba nespējas lapas. Man šīs politiskās nianses neinteresē, man nepieciešams cilvēks intensīvam darbam. Pieļauju, ka nākotnē vēl varētu sagaidīt kādu reorganizāciju. Ja runājam abstrakti, tad esam vilcienā, kurš kursē līdz gada beigām. Ja šobrīd ir iespējams kaut ko mainīt, mēs to arī darām. Galvenās sarunas par reorganizācijām un kadru optimizāciju notiks pie nākamā gada budžeta apspriešanas.

– Kā jūs domājat, vai pašvaldības darbiniekiem ir jāpalielina algas, ņemot vērā pieaugošo dzīves dārdzību?

– Darbiniekiem algas jāpalielina divu iemeslu pēc – jau pieminētās dzīves dārdzības dēļ un arī tāpēc, ka šī gada sākumā Personāla nodaļas vadītāja prezentēja esošo situāciju Valkas novadā. Līdz 2027. gadam obligāti būs jāpilda likums par atlīdzību. Situācija ir tāda, ka pēc šī likuma visvairāk abižotie ir vadošie darbinieki un speciālisti. Dažos sektoros ierindas darbinieku atalgojums pārsniedz atalgojuma likumā noteikto minimumu. Savukārt vadības atalgojums būtiski atpaliek. Protams, ka šīs algas tiks pārskatītas. Jāteic, ka pašvaldības budžeta saspringtā situācija saistās arī ar dzīves dārdzības pieaugumu. Dārdzība jau neskar tikai iedzīvotājus, tā skar arī pašvaldību. Ja apskatāmies tos izdevumus, kurus plānojām 2022. gada rudenī un gada nogalē, un cik tas viss maksā šodien, ir jāsaprot, ka tiešām ar naudu ir sarežģīta situācija.

– Straujiem soļiem tuvojas 1. septembris. Vai bijis laiks pievērsties arī jautājumam, kā novada izglītības iestādes gatavojas jaunajam mācību gadam?

– Šobrīd vēl nē, jo šis jautājums kļūs aktuāls augusta sākumā. Protams, ka esam domājuši par to, kā Valkas ģimnāzijai piesaistīt skolēnus vidusskolas posmam. Runa ir par VEF basketbola akadēmiju. Jāatzīst, šobrīd tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Diemžēl treneris Jānis Butāns pie mums Valkā nestrādās. Iemesls tam ir, ka viņš vēlas savādāku karjeras izaugsmi. Viņš grib trenēt cita līmeņa basketbolistus. Lai viņš Valkā būtu pietiekami nodarbināts, piedāvājām papildus VEF Basketbola akadēmijai strādāt arī ar skolēniem. Tas īsti nav viņa interesēs. Jāņa interesēs ir strādāt ar profesionāliem basketbolistiem. Viņš jau strādā Valmierā, Bertānu Valmieras basketbola skolā. Tas ir normāli, jo šī trenera potenciāls ir ļoti liels. Mēs nevaram  apmierināt viņa ambīcijas. Šajā lietā nav nekādu zemūdens akmeņu. Jānis ir sapratis, ka darbs Valkā viņam nenesīs to apmierinājumu un karjeras izaugsmi. Jebkuram sportistam, arī Jānim, ir savas ambīcijas. Taču neesam atmetuši domu par basketbola akadēmiju. Šobrīd tiek aktīvi meklēts piemērots treneris. Arī Jānis pats meklē.

– Vai nenožēlojat savu lēmumu piedalīties konkursā uz izpilddirektora amatu?

– Man nav bijis laika nožēlot. Protams, ka šīs politiskās cīņas traucē strādāt. Gribētos jau, ka vairāk tiek domāts nevis par politisko cīņu, bet gan darbu, kas jāizdara. Mums ir vairāk jādomā par novada attīstību un saimniecisko dzīvi. Taču politikā tā notiek. Pats tur esmu bijis un zinu, kā tas ir. Ar to ir jāsadzīvo. 

#SIF_MAF2023

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.