* * *
Kāds sniega laukus
Dimantiem piebārstījis
Un bērzu zaros
Sakāris smalkas dzijas.
Eglēm apmetis seģenes
Tik pūkainas,
Biezas un siltas,
Pat sīkākos krūmiņus ietinis
Plīvuros tā kā migla.
Kurs skaties, viss balts,
Vien debesis koši zilas,
Un saule zeltaina… Diena
Spēlē burvīgu melodiju.
Mežs, lauks, ceļa lenta –
Kā teiksma vai pasaka skaista,
Balta, tīra un mirdzoša
Tūkstoš dimantos dzidri laistās.
