Vēsturiski joprojām nav atklāts senās Beverīnas pils atrašanās noslēpums, bet ne mazāk vēl nezināmu noslēpumu ir saistīti arī ar tuvējo Igaunijas pierobežu.
Izrādās, šaipusē Igaunijas un Latvijas robeža senlaikos nebūt nebija tur, kur noteikta tagad, bet pierobežas lauki un meži glabā sevī daudz nezināma par senajiem pilskalniem, kara ceļiem un kauju vietām.
Piedalās atceres pasākumā
Lai labāk apzinātu šo vēsturi un aktualizētu Valkas pusē, ceturtdien grupa vēstures entuziastu no Valmieras puses devās vienas dienas ekspedīcijā uz Dienvidigauniju. Valkā viņiem pievienojās 10 mūspuses interesentu. Viņu vidū bija pilsētas skolu pedagogi, novadpētniecības muzeja un novada domes speciālisti. Pasākumu organizēja novadpētnieks un vēsturnieks Gints Skutāns. Viņš pastāstīja, ka Valmieras pusē un apkārtējos novados ir vairāki vēstures entuziasti un vēsturnieki, kurus interesē 13. gadsimta vēsture, Livonijas Indriķa hronika, un tās noskaidrošanā viņi ir apvienojušies interešu grupā. “Tajā pašā laikā mūs interesē arī ievērojamākie vēstures notikumi citos laikmetos, un šajā gadījumā tā bija slavenā kauja pie Paju muižas Igaunijā, kas notika 1919. gada 31. janvārī. Pirms tam tā saucās Liellugažu muiža.
Tā bija izšķirošā kauja starp latviešu sarkanajiem strēlniekiem un Igaunijas karaspēku. Pēc šīs kaujas Latvija zaudēja Valku un divus pagastus – Kāģeres un Pedeles. Cīņās pie Paju muižas krita Igaunijas nacionālais varonis Jūlijs Kuperjanovs. Mēs līdzīgi godinām pulkvedi Oskaru Kalpaku. Katru gadu 31. janvārī pie pieminekļa kritušajiem cīnītājiem Igaunijas armijas pārstāvji rīko atceres pasākumu, un pagājušajā nedēļā tajā kopā ar Cēsu kauju atceres grupas entuziastiem piedalījāmies arī mēs,” stāsta G. Skutāns.
Mūsu valsts vēsturnieki par šo notikumu visai maz runā. Pret Igaunijas bruņotajiem spēkiem un somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu dēli” 1919. gadā kaujā pie Paju muižas Sarkanās armijas pusē cīnījās 7. latviešu strēlnieku pulka 2. un 3. bataljona četras rotas un 1. Latviešu strēlnieku divīzijas rezerves bataljons.
30. janvāra rītā Igaunijas armija ieņēma Paju muižu, bet Valkā ieradušās latviešu strēlnieku vienības pretuzbrukumā to atguva. Nākamajā dienā uzbrukumā devās Tērbatas partizānu bataljons, ciešot lielus zaudējumus. Nāvīgi tika ievainots arī bataljona komandieris Kuperjanovs. Iestājoties tumsai, lai izvairītos no aplenkuma, latviešu strēlnieki atkāpās. 1. februārī Igaunijas armija iegāja Valkā.
Par piemiņu kritušajiem 1994. gada 31. janvārī bijušās kaujas vietā Igaunijas prezidents Lenarts Meri atklāja granīta monumentu uz trīspakāpju kurgāna.
Vēl daudz ir neizpētīta
Varonības pilni notikumi tagadējā Dienvidigaunijā bijuši vēl senākā pagātnē. Ekspedīcijas dalībnieki apmeklēja Puides kaujas vietu, kur 1218. gadā varonīgā cīņā pret krievu karotājiem krita latviešu virsaitis Veķis.
“Līdz šim no Latvijas puses neviens tā īsti nav pētījis, kurā vietā tieši Dienvidigaunijā varētu atrasties pilskalni. Nav bijuši arī mēģinājumi dabā lokalizēt Puides kaujas vietu. Tādēļ tur vēl daudz kas atklājams un noskaidrojams,” atzīst G. Skutāns.
No valcēniešiem ekspedīcijā piedalījās arī Valkas novada domes speciālists Ernests Lībietis. “Tas bija superīgi. Esmu ieguvis jaunus interešu biedrus, ar kuriem turpmāk varēšu sazināties. Pilnīgi jaunā gaismā atklājās arī Vidzemes un tās ziemeļdaļas vēsture. Brauciena dalībniekiem pastāstīju arī par Valku,” saka E. Lībietis.
