Turpina atjaunot dabiskās parkveida pļavas Ziemeļgaujā

Eiropas Savienības nozīmes biotopa “Parkveida pļavas un ganības platības” ir viens no straujāk izzūdošajiem biotopiem Eiropā un arī pie mums. Ja pļavas netiek atbilstoši koptas, tad aizaug ar kokiem un krūmiem. Savukārt vietās, kas jau agrāk apmežojušās, iet bojā vecie parkveida ainavas koki (un līdz ar to arī citas sugas), kas senāk auguši klajākos apstākļos. Viena no šādām teritorijām ir AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotais aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja, kur notiek aktīvi parkveida pļavu un ganību atjaunošanas darbi.

Austrumvidzemes reģionā atjaunojamās parkveida pļavas atrodas Valkas pagasta teritorijā pie Zīles ciema gar Gaujas upi. Šī vieta ir izvēlēta, jo te pirms simts gadiem ir bijušas plašas pļavas, kas kopā ar vecupēm veidojušas mainīgu reljefu, un zemākās vietas applūdušas palu laikos. Lielāko teritorijas daļu izmantoja lopu ganībām, bet daļa tika arī pļauta siena ieguvei.

Vērienīgs vides projekts

Ziemeļgauja ir viena no 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur LVM līdz 2023. gada nogalei Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros uzlabo un atjauno gan ES nozīmes biotopus, gan sekmē piemērotus apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai.

Tiekas izzinošā seminārā

Minētais projekts ilgst jau divus gadus, kuru laikā ir veikti dažādi uzlabojumi Ziemeļgaujas teritorijā. Lai par tiem pastāstītu, šomēnes norisinājās publisks seminārs lauka apstākļos pie Zīles ciema Valkas pagastā. LVM speciālisti skaidroja, kādi biotehniskie pasākumi līdz šim Ziemeļgaujā veikti Latvijai tik nozīmīgā biotopa – parkveida pļavu – atjaunošanā, kā arī iepazīstināja ar šeit sastopamajām dabas vērtībām.

“Semināra mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar divos gados padarīto, novērtēt, kā notiek pļavu atjaunošanās un kādi darbi vēl darāmi,” “Ziemeļlatvijai” atklāj Austrumvidzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Gunta Dudele. Seminārā Austrumvidzemes reģiona darbinieki pastāstīja un parādīja paveiktos darbus, sākot ar plānošanu, mežizstrādi un platības satīrīšanu no ciršanas atliekām līdz lopu ganīšanai, lai platībā ienāktu lakstaugi. Ļoti svarīgi pļavu atjaunošanā ir frēzēšanas darbi un tas ir lēns process – safrēzēt koku celmus un zarus. Pēc frēzēšanas darbiem pļavām paredzētajā platībā notiek lopu ganīšana kombinācijā ar paliekošo koku atvašu nopļaušanu.

Vides eksperte Ilze Kukāre parādīja un izstāstīja, kādi pļavu lakst­augi liecina, ka pļavu biotops lēnām atjaunojas, kādas sugas ir jau sastopamas pļavās un kādas ir sagaidāmas nākotnē, lai pļavas biotops būtu īpaši vērtīgs. Eksperte parādīja lielziedu vīgriezi (Filipendula vulgaris), dzirkstelīti (Dianthus deltoides L.) un citas pļavu biotopam raksturīgas sugas.

Par parkveida biotopa atjaunošanu varēs uzzināt ikviens

G. Dudele stāsta, ka atjaunoto pļavu teritorijā ir atstāti dažādu sugu koki – ozoli, gobas, apses, liepas un citi. Lai tos nenograuztu bebri, šiem kokiem ir aplikti aizsargsieti. “Koki pēc pļavu atjaunošanas kopā ar pļavām un atvērto teritoriju veidos īpaši ainaviskas parkveida pļavas ar lielu un daudzveidīgu sugu un mikrobiotopu bagātību. Tāds ir mērķis,” viņa pamato un dara zināmu, ka semināra dienā tika uzstādīti arī papildu informatīvie stendi, lai cilvēki, šeit iebraucot, var uzzināt par parkveida pļavu biotopu atjaunošanu.

Tikšanās reizē kopā sanāca 32 interesenti – Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas darbinieki, Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības darbinieki, AS “Latvijas valsts meži” pārstāvji, Valkas pagasta iedzīvotāji un interesenti.

Semināra dalībnieku paustajā izskanēja, ka projektā paveiktais darbs tiek novērtēts un ir liels ieguldījums reto sugu un biotopu saglabāšanai nākotnē.

“Ar “Latvijas valsts mežiem” mums ir izveidojusies veiksmīga sadarbība. Mums ir pavisam tieša saistība ar apkārtnē notiekošo. Šobrīd pļavām paredzētajā platībā ganās mūsu liellopi. Kaut ko salasa, vairāk kādas atvasītes, kas nāk no zemes ārā. Pirmajā gadā pēc frēzēšanas zāle parasti nav liela, turklāt karstuma iespaidā vispār nekas neaug. Arī paši savās pļavās pirms trīs gadiem esam veikuši frēzēšanu un zinām, cik tas ir svarīgi augsnes uzlabošanai un atjaunošanai. Ar katru gadu pļavas kļūst skaistākas un daudzveidīgākas. Tas priecē,” pamato Sanita Āboliņa no Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Vekši”.

Viņa norāda, ka ir patīkami redzēt, kā teritorija izmainās. “Tas ir apsveicami, ka Ziemeļgaujas teritorijā tiek atjaunotas parkveida pļavas. Bija skumīgi skatīties, ka lielie ozoli bija ieauguši krūmos, mežā. Lai gan tagad, kamēr vēl notiek frēzēšanas darbi, kopējā ainava vēl nav baudāma, tomēr visam savs laiks,” papildina S. Āboliņa un dara zināmu, ka līdz ar darbiem šajā teritorijā apmeklētājiem nav pieejama Zīles dabas taka. Nereti braucot interesenti, kas apjautājas par dabas taku un vēlas doties šajā maršrutā, taču viņiem nākas vilties, ka šādas dabas takas vairs nav. “Tur noris teritorijas pārveidošanas darbi. Dabas taka ir slēgta apmeklētājiem. Cilvēki par to nav zinoši. Grūti pateikt, kāpēc tas nav nekur pateikts, paziņots, ka šādas dabas takas šeit vairs nav. Tas būtu tikai loģiski – informēt sabiedrību, lai cilvēki veltīgi nedodas uz šejieni ar ieceri apmeklēt dabas taku,” saka S. Āboliņa.