Katram savs

Es neesmu kritis uz dārzkopību. Pamēģināju pirms dažiem gadiem vienu vasaru noņemties ar dārzkopību, sapratu, ka tas nav mans.

Pamēģināju audzēt siltumnīcā tomātus, uz lauka gurķus, kabačus, kartupeļus, puķkāpostus, bietes un ko nu tur vēl. Visa tā cīnīšanās ar nezālēm, ar kolorado vabolēm, visādām slimībām, kas cenšas tavus lolojumus piebeigt, nebeidzamā laistīšana, laistītāju sarunāšana, kamēr pats izdomā doties ceļojumā. Ja vēl parēķina, cik tajā vienā gurķī vai tomātā ieguldīts līdzekļu un cik veikalā maksā tāds tomāts, tad saproti, ka visa tā tava cīņa tikai tāpēc, lai apēstu paša audzētu dārzeni, nav tā vērta.

Kāds teiks – bet ko tu zini, kas tajā gurķī vai tomātā ir iekšā, kur audzēts, ar ko mēslots? Bet, kas ir tajā desā, limonādē, tortē vai konfektē? Es esmu gatavs riskēt un ēst to nezināmo, tikai lai man nav jāvergo visa vasara dārzeņiem un dobēm. Vasara ir domāta tam, lai to izbaudītu.

Tajā pašā laikā pilnībā saprotu tos, kas no rīta līdz vakaram, dibenus gaisā saslējuši, ravē tās savas dobes, laista karstā laikā, pūzdami un elsdami, mēslo, raujas un ņemas, lai tikai liktu galdā paša salātu, redīsu vai kartupeli. Katram savs. Galvenais, lai katrs darītu to, kas viņam patīk, sagādā baudu, un nedara to, kas nepatīk un nesagādā. Tad būs laimīgs i tas, kurš gurķi audzē pats, gan tas, kurš to nopērk veikalā.

Nesen biju Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas kvalifikācijas darbu aizstāvēšanā apģērba dizaina programmā. Sešas jaunietes, kas vidusskolas programmā izvēlējušās apgūt tērpa dizainu, prezentēja pašu izdomātas un realizētas tērpu kolekcijas, pamatojot un aizstāvot savu ideju. Jāteic, nekad līdz šim mani apģērba dizains īpaši nav saistījis vai interesējis, bet tas, kā šīs meitenes atklāja savu domu, pārvērta to interesantos, oriģinālos apģērbos, mani ļoti sajūsmināja. Kāds izvēlas sportot, kāds dziedāt vai dejot, kāds radīt apģērbu, un tā rezultātā rodas tīra enerģija, kas nevar neuzrunāt. Enerģijas nezūdamības likums – ko sēsi, to pļausi.

Kad lasīsiet šo rakstu, es baudīšu atvaļinājumu un nodošos tam pa īstam, uz “pilnu kāju”, atslēdzoties pilnībā no darba pienākumiem. Kāds cits gaida atvaļinājumu, lai beidzot iegrimtu dobēs līdz elkoņiem vai pat padusēm. Kāds, lai uzšūtu sev kādu jaunu apģērbu. Katram savs, ka tikai sniedz labsajūtu un prieku. Tiekamies atkal jūlijā!