Netālu no Vijciema pagasta centra uz Vijciema – Strenču ceļa notika ceļam piegulošās nodalījuma joslas attīrīšana no krūmiem un kokiem, taču darbu gaitā radās strīds par to, kam pieder pirmtiesības joslas attīrīšanai.
Konflikta būtība ir šāda: valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” ir noslēgusi līgumu ar privātpersonu par 9,5 metru platās ceļam abās pusēs piegulošās nodalījuma joslas iztīrīšanu, mērot no ceļa ass, attīrīšanu no kokiem un krūmājiem, taču darba veicējs nav noslēdzis vienošanos ar meža īpašnieku, kurš zemesgrāmatā ierakstīts kā šīs teritorijas īpašnieks. Likums nosaka, ka jebkura darbība mežā saskaņojama ar tā īpašnieku. Akciju sabiedrības pārstāvis uzskata, ka šī teritorija ir valsts īpašums, bet meža īpašnieks nešaubās, ka tas ir viņa īpašums. Likums nosaka, ka pirmtiesības nocirst ceļam piegulošo nodalījuma joslu ir īpašniekam.Saskaņošana ir nepieciešamaRitvars Krūmiņš par ciršanu savā īpašumā uzzināja pavisam nejauši, jo kaimiņi piezvanīja un sacīja, ka notiek ciršanas darbi. Īpašnieks tūlīt devās uz mežu, taču cirtēji atbildēja, ka viss notiek likumā paredzētā kārtībā. “Zinu, ka man ir taisnība, tāpēc arī sapulcināju visas notikušajā iesaistītās atbildīgās personas, pieaicinot arī “Ziemeļlatvijas” žurnālistu. Visvairāk man kremt tas, ka, ja manā vietā būtu kāda nezinoša tantiņa, tad viņa vienkārši būtu apzagta. Par šādiem gadījumiem Latvijā ir dzirdēts,” stāsta R. Krūmiņš. Viņa īpašuma kupica ir pašā ceļa malā. Īpašnieks zina, ka zemesgrāmatā aizsargjosla ir minēta kā apgrūtinājums un tajā meža darbus var veikt tikai ar “Latvijas Valsts ceļu” atļauju. Taču tas nenozīmē, ka kāds tur varētu cirst bez saskaņošanas ar privātīpašnieku. R. Krūmiņa meža taksācijā ir fiksēta meža kubatūra, un, ja kāds daļu nocērt, tad parādās iztrūkums.Savu vainu atzīst“Mani pārsteidz, kā zemes mērnieks varēja neievērot tik vienkāršu noteikumu par nodalījuma joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā,” teic “Latvijas Valsts ceļu” Valkas nodaļas vadītājs Juris Jansons. Viņš gan atzīst, ka Ministru kabineta noteikumos laikā no 1990. gada, kad konkrētais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, ir notikuši vairāki grozījumi, taču piekrīt, ka darbu veicējam saskaņošana ar īpašnieku bija nepieciešama. Tomēr šajā gadījumā nav īstas skaidrības, kam ir prioritāras tiesības uz strīdīgo platību – valstij vai privātpersonai. J. Jansons domā, ka visā bijušā Valkas rajona teritorijā šādi gadījumi saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Faktiskajam īpašniekam par to ir citas domas, jo viņš zina, ka līdzīgi strīdi jau ir bijuši. Lūgts komentēt radušos situāciju, darbu veicējs Ainārs Dreimanis sākotnēji sacīja, ka likums nav pārkāpts, jo saskaņošana jāveic “Latvijas Valsts ceļiem”. “Esam ieinteresēti noskaidrot šo pārpratumu, lai turpmāk nekas līdzīgs neatkārtotos. Skaidrībai jābūt. Mēs vadījāmies no tā, ka aizsargjosla ir valsts īpašums. Ja līgumā būtu sacīts, ka saskaņošana jāveic mums, šo darbu nebūtu uzņēmušies,” stāsta darbu veicējs. A. Dreimanis piebilst, ka viņš no valsts nesaņem nekādu atlīdzību. Viņa vienīgā ieinteresētība ir līgumā ar darba devēju noteiktās visas biomasas saņemšana. Nocirstās koksnes uzmērīšana ir notikusi, un ceļa vienā pusē tā ir gandrīz 20 kubikmetru. Ja pieņemam, ka ceļa otrā pusē būtu tikpat, tad ieguvums ir divkāršs. Atliek to sareizināt ar malkas tirgus vērtību un kļūst skaidrs, ka ieguvums nebūt nav niecīgs.Tiesa, vēlāk A. Dreimanis atzīst, ka nu sapratis – saskaņošana ar meža īpašnieku bija jākārto pašam. Viņš savu vainu atzīst un nozāģēto apsolīja nogādāt īpašnieka R. Krūmiņa mājās. Turpmākajā darbā šo pieredzi ņemšot vērā.Nodalījuma josla nav mežsRodas jautājums par to, vai aizsargjoslā cērtams ir tikai apaugums, tas ir, koki līdz 12 centimetriem diametrā vai arī resnāki, par kuriem jāsaņem ciršanas apliecinājums. Ja privātīpašnieks savā īpašumā nocērt kādu koku bez atļaujas, viņam par to jāsaņem sods 25 kārtīgā apmērā no koka vērtības. Vai ciršanas apliecinājums jāsaņem arī “Latvijas Valsts ceļiem”? Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valkas nodaļas vadītājs Jānis Jaunslavietis “Ziemeļlatvijai” paskaidroja, ka primārais īpašuma saimnieks tomēr ir “Latvijas Valsts ceļi”. “No meža dienesta viedokļa, nodalījuma josla nevar būt mežs, jo, kā likumā rakstīts, “Par mežu neuzskata esoša autoceļa zemes nodalījuma joslu”. Ciršanas apliecinājums teritorijā, kas nav mežs, nav nepieciešams,” komentē J. Jaunslavietis. Viņš pieļauj, ka atsevišķi diskutabli gadījumi privātpersonām vai pašvaldībai piederošajos īpašumos var būt, taču tie ir risināmi. Valstij piederošajos mežos tādi nenotiek.
