Šis gads Grundzāles pamatskolā iesācies ar patīkamām pārmaiņām. Pēc pusgada ilga mācību procesa aizvadīšanas kultūras namā skolēni un skolotāji atgriezušies skolas telpās, jo ir noslēdzies projekts “Smiltenes novada Grundzāles un Palsmanes pagastu izglītības iestāžu renovācija atbilstoši augstām energoefektivitātes prasībām”.
Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļa jau informēja, ka abos objektos ir pabeigti ar siltināšanu saistītie darbi, kā arī ventilācijas un apkures sistēmas rekonstrukcija, kas būtiski samazinās siltumenerģijas patēriņu Grundzāles un Palsmanes pagastu izglītības iestādēs. Grundzāles pamatskolā uzstādīts zemes siltumsūknis, kas paredzēts siltā ūdens sagatavošanai mēnešos, kad nav nepieciešama ēkas apkure, bet apkures sezonā papildus atbalstīs apkures sistēmu. Saistībā ar ziemas iestāšanos un Noteikumiem par būves pieņemšanu ekspluatācijā, objekta labiekārtošana un skolas fasādes fragmentu apdare tiek atlikta līdz darbiem labvēlīgai sezonai. Darbu noslēguma termiņš ir šā gada 1. jūnijs.Pateicīgi pagasta ļaudīmKatrai bezizejai ir vismaz viena izeja – tā domājot, kur septembrī izvietot pagaidu klases, pērn jūlijā intervijā “Ziemeļlatvijai” teica Grundzāles pamatskolas direktore Valda Elstiņa. No 2012. gada 1. septembra līdz pat decembra beigām Grundzāles pamatskolas kolektīvs savu ikdienu aizvadīja kultūras namā, kur atrodas arī pagasta pārvalde. “Ziemeļlatvija” devās uz Grundzāli, lai uzzinātu, kādas pārmaiņas skolas renovācijas laikā piedzīvojuši bērni un pedagogi.Grundzāles pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Baiba Kovala iesākumā pasakās pagasta ļaudīm, jo viņi darījuši visu, lai skolas kolektīvs pārmaiņu procesā justos vislabāk. “Viņi sarūmējās divi trīs vienā kabinetā, lai tik mums būtu labāk. Kultūras namā mums atvēlēja deviņas telpas. Visapmierinātākā bija dziedāšanas skolotāja, kurai mācību stundām atvēlēja visu zāli. Vienīgi sliktos laikapstākļos tā bija jādala ar sporta skolotāju. Par sevi tagad varu teikt tā, – jau pēc pirmās nedēļas likās, ka visu mūžu tur esam bijuši. Tiešām, pateicoties pagasta ļaužu labvēlībai, arī psiholoģiski mēs tur labi jutāmies. Protams, direktorei bija lielāka atbildība un līdz ar to arī satraukums. Šobrīd viņa ir saslimusi,” stāsta B. Kovala.Izjūt vecāku atbalstuKamēr citi izbaudīja svētku brīvdienas, pamatskolas skolotāji ar skolēnu vecāku atbalstu cītīgi strādāja, lai jaunajā mācību gadā atgrieztos ierastajā ritmā. “Gandrīz visās audzināmajās klasēs tika veikts kosmētiskais remonts. Liels nopelns ir vecākiem, jo gan mammas, gan tēti krāsoja sienas, griestus, kārtoja mēbeles. Daži pat pirmssvētku laikā nāca un strādāja,” gandarīta ir direktores vietniece audzināšanas darbā.B. Kovala paslavē arī sporta skolotāju Māri Stabiņu. Viņai radusies sajūta, ka sporta skolotājs skolā dzīvojis dienu un nakti, veiksmīgi organizējot mantu pārvešanu no kultūras nama uz pamatskolas ēku. “Izjutām īstu vīrieša roku no sporta skolotāja puses. Māris bija uz viļņa,” piebilst B. Kovala.Pārmaiņas sajūt un saredzPirmā nedēļa skolā pēc renovācijas esot bijusi emocionāla. Pirmajā skolas dienā no rīta visus pie durvīm svinīgi sagaidījusi direktore un izglītības metodiķe Dzintra Bormane. Aizvadīta arī līnija, kas pedagogos raisīja sajūtas par Zinību dienu. “Gluži kā otrs pirmais septembris,” iesaucas B. Kovala.M. Stabiņš atzīst, ka atgriešanās bija gaidīta. Pirmais, ko visi sajutuši, – skola kļuvusi siltāka, taču lielākā sajūsma no bērnu puses izrādīta par sporta zāli. Tajā nomainīti vecie logi, ieklāts jauns grīdas segums. “Šīs ir pozitīvas pārmaiņas. Skola ir atdzimusi! Sporta zālē vairs nav jāliek logiem priekšā režģi, jo šos stiklus nevar izsist. Savukārt bērniem, ja aizmirsīsies sporta apavi, nebūs jāuztraucas, ka zeķēs sals kājas. Grīda ir silta,” priecājas M. Stabiņš, piebilstot, ka skola kļuvusi mājīgāka.
