Šķiet, šis ir pirmais gads, kad beidzot varam runāt vismaz par dažiem valdības pasākumiem, kas turpmāk kaut nedaudz, bet tomēr atvieglos daļas iedzīvotāju dzīvi. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka paredzēti lielāki pabalsti, kas attiecas uz demogrāfijas uzlabošanu. Iespēju robežās jaunajām ģimenēm vairāk palīdzēt centušās arī dažas pašvaldības, piemēram, Valkas novada dome ir ieviesusi 100 latu vienreizējo pabalstu pēc bērna piedzimšanas. Tādēļ teikt, ka jaunajā gadā nekas labāks nebūs, nevar. Mazs solītis uz priekšu ir likts, tomēr līdz tam, lai visa sabiedrība sajustu, ka veiksmes stāsts īstenojies, vēl tāls ceļš. Šo mērķi viegli padarīt vēl tālāku, ar izšķērdīgu rīcību atvēlot sev algās tik daudz valsts naudas, ka tā sāk ost pēc mantkāres. Tā liek domāt uzzinātais, kādu algu palielinājumu sev noteikuši lielāko valsts uzņēmumu vadītāji. Tas ir no apmēram 2200 vai 2600 latiem līdz septiņiem astoņiem tūkstošiem mēnesī. Var piekrist, ka plaša darba apjoma uzņēmumā vadošajiem darbiniekiem jābūt atbilstošam atalgojumam, tomēr visam ir normas robežas, turklāt alga jānoteic pēc iegūtā rezultāta. Taču dažs labs lieluzņēmuma vadītājs pat īsti skaidri nevar izklāstīt savus pienākumus. Par tādu palielinājuma amplitūdu nepatīkami izbrīnīts ir arī finanšu ministrs un Valsts prezidents. Šī tendence var pieaugt. Par ko liecina arī iepriekšējā gada beigās daudzviet valsts struktūrās izmaksātās visai pamatīgas prēmijas. Ja atgriezīsies tāda naudas rijība, kāda tā bija tā saucamajos treknajos gados, tad valsts mērogā uz cilvēku labklājību turpināsies tikai tipināšana.
