Raimonds Mežaks, mežzinisMeža likuma 8. nodaļas 29. pantā teikts, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību. Par iesniegtās informācijas patiesumu atbildīgs meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Izplatītākais mežsaimnieciskās darbības veids mūsu mežos ir koku ciršana, jaunaudžu kopšana un meža atjaunošana. Saistībā ar to, ka informācijas sniegšana jeb pārskata rakstīšana nav brīvprātīgs pasākums, ieteiktu meža īpašniekiem šo darbu neatlikt uz pēdējo brīdi. Pārskata veidlapas atrodamas Valsts meža dienesta mājaslapā: www.vmd.gov.lv un visos birojos.Ja meža īpašnieks veicis kailcirti jau tajā pašā gadā, kad saņemts ciršanas apliecinājums, tad pārskats jāraksta vienu reizi. Savukārt, ja apliecinājums ir izrakstīts uz kailcirti, bet faktiski veikta izlases cirte, meža īpašniekam pārskats jāraksta visu izlases cirtes veikšanas periodu. Ja izlases cirte veikta visa ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa garumā, pārskats jāraksta par katru gadu. Pārskatā norāda izcirsto koksnes apjomu un citu prasīto informāciju. Ja kādā gadā saimnieciskā darbība nav veikta, pārskatā izdara atzīmi „ciršana nav uzsākta”. Līdzīgi ir arī ar kopšanas, sanitārajām izlases un rekonstruktīvajām cirtēm. Pārskats jāsagatavo katru gadu visa ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa garumā. Kad trīs gadu derīguma termiņš ir pagājis, meža īpašnieks raksta jaunu iesniegumu par koku ciršanu. Ja nav nekādu šķēršļu, mežzinis izraksta ciršanas apliecinājumu. Pirms tā saņemšanas jāsamaksā valsts nodeva. Pašreiz tās apmērs ir trīs lati.Meža īpašnieks pārskatu var rakstīt arī brīvā formā, bet ar nosacījumu, ja tajā ir iekļauta visa nepieciešamā informācija. To var iesniegt savai dzīvesvietai tuvāk esošajā Valsts meža dienesta birojā vai sūtīt pa pastu. Neskaidrību gadījumā ieteicams sazināties ar savu apgaitas mežzini. Analizējot sagatavotos pārskatus, tajos var atrast arī informāciju, kura drīzāk neatbilst patiesībai. Iepriekšējā gadā kāds īpašnieks savā pārskatā par koku ciršanu bija norādījis, ka, nocērtot 0,2 hektārus lielu baltalkšņu kailcirti, ieguvis vairāk kā 100 kubikmetrus koksnes. Nebūtu jau slikti, ja mūsu mežos būtu tik ražīgas audzes. Arī pārbaude dabā neliecināja par to, ka būtu nocirsta īpaši augstražīga baltalkšņu audze. Sazinoties ar meža īpašnieku, izrādījās, ka viņš pārskatu rakstījis janvāra beigās un ļoti lielā steigā. Ar šiem apstākļiem viņš izskaidroja radušos kļūdu. Pēc pārskata izlabošanas izrādījās, ka no 0,2 hektāriem tomēr iegūti 40 kubikmetri koksnes. Šis gadījums ļoti labi pierāda, ka pārskatu rakstīšanu nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi.Jāpiebilst, ka par nepatiesu informācijas sniegšanu vai nesniegšanu vispār draud administratīvā atbildība. Mežzinis katru pārskatu izvērtē un aizdomīgos gadījumos veic atbilstības pārbaudi dabā.
