Gaidāms, ka nākotnē mūsu un apkārtējo novadu lielveikalos, kā arī restorānos varēsim iegādāties un baudīt vairāk vietējo lauku mājražotāju gatavotos pārtikas izstrādājumus.
Tāds mērķis ir projektam “Food Art”, kura īstenošana Dienvidigaunijā un Latvijā notiek jau otro gadu. Projektu izstrādājusi Siguldas pilsētas dome un ir galvenā tā iesniedzēja Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības programmai, bet tās partneri ir Pelvas lauksaimniecības attīstības centrs Igaunijā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Pierīgas, Valmieras un Valkas nodaļas. Preces tirgos arī IgaunijāPirmdien Valkas nodaļas birojā tikās Pelvas lauksaimniecības attīstības centra pārstāves ar Lauku konsultāciju un izglītības centra Pierīgas biroja vadītāju Kristīni Ragaini-Volnianko un Valmieras un Valkas nodaļu biroju vadītāju Daigu Siliņu, lai vienotos par mācību un citu aktivitāšu organizēšanu mājražotājiem, kuri būs nolēmuši piedalīties projektā. Pēc sanāksmes D. Siliņa “Ziemeļlatviju” sīkāk iepazīstināja ar projekta dalībnieku iecerēm. “Lauku saimniekiem, kuri savās saimniecībās ražo pārtikas produkciju, gribam rast iespēju pārdot to lielos tirdzniecības centros, kā, piemēram, tirdzniecības tīklu “Maxima” un “Rimi” veikalos, kā arī bistro un restorānos. Preces var būt visdažādākās. Galvenais mūsu uzdevums ir panākt, lai to piegāde būtu pastāvīga, bet pašas preces – ar labu kvalitāti. Projekta darbības teritorija ir Siguldas puse un Ziemeļlatvijas novadi valsts pierobežā, bet kaimiņvalstī – Pelva, Otepē un Tartu. Ir paredzēts, ka igauņu mājražotāji savus produktus varēs piedāvāt arī Latvijas tirdzniecības vietās, bet mūsu zemnieki – Igaunijā,” stāsta D. Siliņa.Viņa piebilst, ka projektā ir paredzētas piecas pārtikas ražotāju grupas, kurām Konsultāciju un izglītības centra speciālisti organizēs mācības. Pirmajā grupā būs piena produktu ražotāji, otrajā – gaļas un zivju produkcijas gatavotāji, trešajā – kulinārijas meistari un maizes cepēji, ceturtajā – dažāda veida garšvielu un piedevu ražotāji, bet piektajā – konservu ražotāji un dārzeņu audzētāji. “Pērn mēs mācības ražotājiem rīkojām, uzaicinot no dažādām vietām šefpavārus, kuri pamācīja, kā attiecīgos produktus labāk izgatavot. Šogad uzaicināsim arī dažādus ekspertus. Kā jaunums projektā plānotas nodarbības, kurās projekta dalībnieki mācīsies, kā jau no esošajiem produktiem, kurus viņi ražo, pagatavot kaut ko jaunu,” saka D. Siliņa.Izdos jaunu pavārgrāmatuŠobrīd projektā sekmīgi darbojas SIA “Rāmkalni”. Uzņēmums “Rimi” tīkla pārdotavās ir atvēris vairākus nelielus bioloģiski tīras pārtikas veikaliņus. No mūspuses pērn projektā iesaistījās Jērcēnu pagasta zemniece Ilvija Jakovina. Mācības sāksies februārī un to rīkotāji aicina interesentus pieteikties konsultāciju centra birojos.Projekta dalībnieki nolēmuši izdot arī pavārgrāmatu ar igauņu un latviešu virtuves senajām receptēm, kā arī ar mūsdienīgām inovācijām. No Latvijas puses pie recepšu sastādīšanas ir uzaicināts Rīgas restorānu “Desiderta” un “Gardenja” šefpavārs Māris Astičs. Vasarā notiks arī dažādi pieredzes apmaiņas pasākumi, kā, piemēram, Igaunijas kulinārijas dienas Latvijā un Latvijas kulinārijas dienas Igaunijā. Projekta dalībnieki nolēmuši izveidot datu bāzi, kurā pārtikas tirgotāji varēs uzzināt, kur ir un ko gatavo mājražotāji Latvijā.Pelvas lauksaimniecības attīstības centra pārstāve Kaire Metsa atzīst, ka Igaunijā ar katru gadu rodas aizvien vairāk mājražotāju, kuri piedāvā savu produkciju lielveikaliem. Daļēji problēmu rada tas, ka lielie tirdzniecības centri vēlas slēgt līgumus ar ražotājiem, kuri piedāvā produkciju lielos apjomos. Pēc K. Metsas domām, ar projekta “Food Art” palīdzību lielveikalos ekoloģiski tīrus produktus varēs pārdot arī mājražotāji, kuriem ir mazāks produkcijas apjoms.
