Jau tradicionāli gadumijā “Ziemeļlatvija” uz plašāku interviju aicināja Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Aināru Mežuli, lai izvērtētu aizvadīto gadu novadā un informētu mūsu lasītājus par jaunajiem pašvaldības projektiem.- Kopumā aizvadītais gads Smiltenes novadā bijis ļoti labs, uzskata A. Mežulis. – Ir īstenoti daudzi lieli projekti, daudz kas paveikts. Novada izaugsmi veicina arī spēcīgi uzņēmumi, kas šeit darbojas, maksā nodokļus, dod cilvēkiem darba vietas un līdz ar to pildās novada pašvaldības budžets. Priecē, ka esam viens no industriāli attīstītākajiem novadiem Vidzemē. To apliecina pietiekami lielais mūsu uzņēmumu skaits, kas iekļauti izdevumā “Latvijas biznesa gada pārskats 2012” un savā nozarē ir pirmajā desmitniekā. Otrs fakts, kas apliecina to, ka novadā dzīvojam labāk, ir salīdzinoši mazais bezdarbs. Pēc pēdējās statistikas, šis rādītājs Smiltenes novadā ir 6,7 procenti. Mūsu novada Sociālais dienests arī secina, ka ļoti bieži nav bezdarbnieku, kuri vēlas iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, un līdz ar to nevar nokomplektēt brīvās darba vietas šajos darbos.Treškārt, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam figurē reģionālie attīstības centri (deviņas lielās republikas pakļautības pilsētas un 21 attīstības centrs), starp kuriem ir arī Smiltenes novads. Nacionālajā attīstības plānā ir uzstādījums vispirms attīstīt spēcīgus centrus ar piegulošo teritoriju. Par to ir daudz diskutēts, šai nostādnei ir arī pretinieki, bet, domāju, nekad nebūs tā, ka visu valsti varēs vienmērīgi vienlaicīgi attīstīt. Nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā ir paredzēts vairāk līdzekļu arī jau minētajiem reģionu attīstības centriem, tai skaitā Smiltenes novadam, par ko varēsim īstenot lielus projektus.- Pieminējāt novadā jau īstenotos projektus. Kuri no tiem 2012. gadā bijuši lielākie, iedzīvotājiem nozīmīgākie?- Piesaistot Eiropas fondu naudu prioritātē “Policentriskā attīstība”, Smiltenē ir pabeigta ielu rekonstrukcijas otrā kārta un pa lielam – kultūras nama rekonstrukcija. Novada pagastos sākušies ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekti, kā rezultātā ciematos sakārtos ūdens un kanalizācijas saimniecības infrastruktūru. Būvdarbi jau notiek Grundzālē, pavasarī tie plānoti Bilskā, bet vēlāk – Variņos, Palsmanē, Blomē. Aizvadītajā gadā novada pagastos aizsākās un šogad turpināsies projekts “Smiltenes novada pašvaldības ceļu rekonstrukcija”. Piesaistot Eiropas un mūsu pašvaldības budžeta naudu, visos novada pagastos kāds pašvaldības pārziņā esošais ceļa posms tiks pilnībā no jauna sakārtots atšķirībā no valsts, kas, domāju, vēl ilgi netiks klāt valsts nozīmes lauku ceļu remontiem.Jau noslēdzies projekts par Grundzāles pamatskolas un Palsmanes pagasta bērnudārza renovāciju atbilstoši augstām energoefektivitātes prasībām. Abos objektos ir pabeigti ar siltināšanu saistītie darbi, ventilācijas un apkures sistēmas rekonstrukcija, kas būtiski samazinās siltumenerģijas patēriņu abās izglītības iestādēs. Papildu projekta naudai šajos objektos ieguldīti arī lieli pašvaldības līdzekļi, lai sakārtotu klašu telpas un sanmezglus, kas energoefektivitātes projektā nebija paredzēts. Grundzālē skolas ēkā turpmāk būs arī bērnudārzs un skolas internāts. Faktiski ejam uz Izglītības un zinātnes ministrijas, manuprāt, pamatoti pieņemto mazo lauku skolu tīkla optimizāciju, lai lauku centros cilvēku ikdienas dzīve koncentrētos ap trijām ēkām: izglītības iestādi, pagasta pārvaldi un klubu. Jo vairāk iestāžu zem viena jumta, jo ēka pilnībā ir piepildīta un tajā ir dzīvība. – Noslēgumam tuvojas pirmā, jaunizveidotajos novados ievēlētā pašvaldību sasaukuma pilnvaras. Kā vērtējat novadu reformu? Sākumā daudzviet to uztvēra negatīvi, it sevišķi pagastos.- Manuprāt, cilvēki pamazām sāk saprast, ka novadu reforma sevi attaisno no tā viedokļa, ka pagasts pats par sevi, ar savu budžetu vēl ļoti ilgi nebūtu spējis izdarīt tādus vērienīgus projektus, kā mēs tagad novadā kopumā to izdarām ar kopīgu budžetu. Visi lielie projekti, piemēram, ūdenssaimniecības nozarē, tiek skatīti novada mērogā. Visa komunālā saimniecība novadā ir nodota “Smiltenes NKUP”, kas simtprocentīgi ir pašvaldības uzņēmums. Līdz ar vienotu pārvaldi attīstām tālāk ūdenssaimniecību pagastu centros. Tas, ka esam viens novads, redzams arī tad, kad rīkojam lielus, vērienīgus pasākumus, kuros uzstājas arī pagastu kolektīvi. Arī uz mūsu sadraudzības pilsētām ārzemēs nebrauc tikai pilsētnieki. Čehijā mūs pārstāvēja Grundzāles pagasta vokālais ansamblis “Prieks, kur tu rodies?!”, Ukrainā – Palsmanes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Cīrulis”. Mēs arvien vairāk apzināmies, ka dzīvojam vienotā novadā, esam kā viens vesels un neizdalām laukus par sevi un pilsētu par sevi. Tas ir liels ieguvums.- Ko vēl apzināties kā pašvaldības neizdarītu, bet sabiedrībai vajadzīgu darbu? – Man bieži Smiltenē nāk klāt cilvēki un prasa, kas būs ar peldbaseinu. Novada dome ir pieņēmusi lēmumu atpirkt no privātajiem investoriem, igauņu uzņēmējiem, peldbaseina iesākto celtniecības objektu, un noteikti mēģināsim rast līdzekļus caur Eiropas Savienības programmām, lai būvi pabeigtu. To esmu sev uzstādījis kā mērķi nākotnē, ja jaunajā sasaukumā turpināšu darboties Smiltenes novada domē kā deputāts. Peldbaseins kalpotu kā veselības centrs, ko varētu izmantot mazi un lieli, jauni vai veci. Igauņu uzņēmēji jau piekrituši pārdošanai. Pašlaik tiek gatavots atpirkšanas līgums no mūsu puses. Ir arī sertificētu speciālistu novērtējums par esošo konstrukciju stāvokli. Runājot par sportu, jau tiek izstrādāts sporta kompleksa “Teperis” stadiona infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas projekts. Savukārt pārrobežu sadarbības programmā kopā ar Krievijas pilsētu Porhovu izstrādāts un izskatīšanai iesniegts projekts par stadiona skrejceļa atjaunošanu. Top arī pašvaldības projekts distanču slēpošanas trases izveidošanai piepilsētas mežā pie Tepera ezera. Gribam, lai nākotnē šī trase būtu apgaismota un asfaltēta, lai ziemā tur varētu slēpot, bet vasarā braukt ar riteni vai skriet. Kultūras jomā jau pieminēju rekonstruēto Smiltenes kultūras nama ēku, kas tagad ieguvusi citu veidolu. Vienlaikus ar būvdarbiem kultūras namā remonts noticis arī kinoteātrī. Papildu rekonstrukcijas projektam pamazām ieguldīsim līdzekļus modernākās kinoaparatūras iegādei, jo visā Latvijā notiek kinoteātru digitalizācija. Mēģināsim piesaistīt finansējumu caur projektiem. Latvijā, tai skaitā Vidzemē, ir maz pilsētu, kurās ir saglabāti kinoteātri, un Smiltene ir to vidū.- Šogad 1. jūnijā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Vai tajās kandidēsiet? – Esmu izlēmis vēlēšanās startēt un nākamos gadus darboties kā deputāts, ja vēlētāji ievēlēs, jo redzu projektus un mērķus, ko būtu vērts paveikt. Kaut gan, runājot par pašvaldību vēlēšanām kopumā, šobrīd ir tik daudz neskaidrību, kā nekad. Pirmais nezināmais, – vai būs ierobežojumi kandidēt vēlēšanās pašvaldību administrācijas darbiniekiem, pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, un kapitālsabiedrību vadītājiem.Tas ir ļoti būtiski, domājot par cilvēkiem, kuri varētu startēt vēlēšanās. Otrkārt, Saeimai vēl jāapstiprina grozījumi Vēlēšanu likumā par deputātu skaita samazināšanu novadu pašvaldībās. Pašlaik nezinām, cik deputātu vēlēsim mūsu novadā – 15 vai 11. Trešais nezināmais, kas, manuprāt, ir diezgan utopiski mazos novados, – vai deputāti strādās uz pilnu slodzi? Tās ir neskaidrības, ar kurām līdz janvāra nogalei jātiek skaidrībā, lai varētu sākties aktīva darbība pie deputātu kandidātu sarakstu veidošanas. Neklātienē to jau esam pārrunājuši, taču ir jautājums, kā mēs veidosim sarakstus un zem kādiem politiskajiem spēkiem (A. Mežulis šobrīd ir bezpartejisks – redakcijas piezīme).
Kā vērtējat Smiltenes novada domes darbu aizvadītajā gadā?Uldis Kalniņš, a/s “Sadales tīkli” meistars: – Visnotaļ pozitīvi. Viss notiek. Smiltenes pilsēta attīstās. Jaungada svinības bija labas. Arī šajā gadā novēlu strādāt uz novada attīstību, turpināt sakārtot ielas, ceļus, virzīt projektus, piemēram, nokrāsot Smiltenes luterāņu baznīcas fasādi un salabot baznīcas pulksteni. Bet, gaidot pašvaldību vēlēšanas, novēlu deputātu kandidātiem priekšvēlēšanu laikā iztikt bez savstarpējiem apvainojumiem.Andris Vilkasts, uzņēmējs: – Pozitīvi vērtēju piesaistītos Eiropas Savienības fondu līdzekļus ielu un ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanai novadā. Vēlētos redzēt konkrētāku darāmo darbu sarakstu nākamajos gados, jo tad arī uzņēmējiem būtu vieglāk plānot savu darbību, piemēram, attiecībā uz infrastruktūras sakārtošanu. Gribētu dzīvē redzēt referenduma tipa sabiedriskās apspriešanas par pašvaldības projektiem, kas skar nodokļu maksātāju naudu, lai mēs piedalītos lēmumos par tās izlietojumu un lai ierēdņi šo naudu neuzskatītu par savējo.Vēsma Zoltnere, pašnodarbinātā: – Strādā normāli. Ielas Smiltenē ir uzlabotas. Lai turpina tāpat.
