Māra Krieviņa ***Mirdz ziemas rītsKā balta ledus puķe,Un klusums dziļšPār zemi rāmi slīd.Viss sniegā tīts,Pat pērnās kūlas laksti,Un baltā burvībāMirdz Jaunā gada rīts.Tik spožs un balts,Un kluss, un tīrsViņš sētā stāv un smaida –Un laikam savā baltumāNo mums to pašu gaida. ***Ak tu baltu kumeliņuSētiņā ieraudzīju –Sniega krēpes, ledus segli,Dimantiņa iemauktiņi.Stāj, bērīti,Paliec ilgi,Dar’ baltāku dvēselīti –Kungiem prāti sajukuši,Sav’ naudiņu čubinot.Tik vien lūdzu,Gads lai nācaAr labāku veselīb’,Ar vienkāršu valodiņu –Bez viltiem, blēdībām!
