Rit pēdējās aizejošā Pūķa gada dienas. Drakons tūlīt izgaisīs aiz apvāršņa, un tad gaidīsim parādāmies astroloģisko čūsku, jo pēc Austrumu kalendāra nākamais ir Čūskas gads. Čūskas gada horoskopa veidotāji sola daudzus pareizi pieņemtus lēmumus un godprātīgu rīcību, kā arī panākumus intelektuālajā dzīvē. Savukārt aizlidojošais Pūķis mums paredzēja vai nu izdošanos un bagātību vai krahu. Viss būšot atkarīgs no uzņēmības, izturības un spēka pārvarēt grūtības. Daļēji tā arī noticis. Daļa bagāto ir kļuvusi bagātāka, bet nabadzība tautā – vēl stabilāka. Tik stabila un noturīga, ka tas sācis uztraukt pat Eiropas Savienības līderus Briselē. Varbūt tieši tādēļ Latvijas luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā atskatā uz pavadīto gadu nosauc to par izturības gadu, vienlaikus gan arī par spēka uzkrāšanas laiku – jo, kā saka garīdznieks, “kas mūs nenogalina – dara mūs stiprus”. Daudzi tomēr turpmākajiem cīniņiem ir atmetuši ar roku un aizbraukuši, citi ieslīguši depresijā. Tās izārstēšanai pastāvīgi esam mierināti ar tikpat kā aksiomu, ka Latvija ir veiksmes stāsts. Par šo frāzi tautā jau izteikts tik daudz ironisku piezīmju, ka gada beigās arī paši šī teiciena autori publiski sākuši norādīt – tagad jādomā, lai šo veiksmi izjustu sabiedrība. To gan var attiecināt arī uz vēlēšanu tuvošanos. Tādēļ visvairāk jādomā mums pašiem, ko darīt, lai dzīve uzlabotos, un pirmais, ar ko jāsāk, – jāizslauka no sevis depresija un pesimisms jānomaina ar cerību un ticību nākotnei. Ar to jaunajā gadā jāsāk, tad viss notiks, kā paredzēts Čūskas gadā.
