Finišam pietuvojušies vērienīgi Smiltenes kultūras nama rekonstrukcijas darbi, kuru izmaksas pārsniedz divus miljonus latu. Taču īsi pirms objekta nodošanas, kas plānota tuvāko nedēļu laikā, kultūras darbinieki aicina būvdarbu pasūtītāju, Smiltenes novada domi, veikt vairākas izmaiņas.
Vienu no tām – novērst kultūras nama lielās zāles skatuves izmēru samazināšanu – pašvaldība atbalsta un sola problēmu novērst, bet otram ierosinājumam – radikāli izmainīt jaunizbūvētās ceturtā stāva zāles izskatu – vismaz šobrīd nepiekrīt.Celtniekiem jāievēro projektsLaiks pirms Ziemassvētkiem parasti ir kluss, taču otrdien pašvaldības Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas sēdē emocijas par kultūras namu sita augstu vilni.Deju kolektīvu pārstāvjus uztrauc aizvadītajā nedēļā nejauši konstatētā kultūras nama skatuves “mutes” jeb atvēruma (ailas platuma starp sienām skatuves priekšējā daļā) samazināšanās. Ja šo problēmu nenovērsīs, tad Smiltene var tikt izsvītrota no pilsētu saraksta, kurās notiek valsts mēroga deju skates, deputātiem un domes amatpersonām sēdē skaidroja Smiltenes novada skolēnu deju kolektīvu virsvadītāja Māra Leja.Uz mazākas skatuves grūti arī uzstāties tautas deju kolektīviem, tai skaitā Smiltenes Tautas deju ansamblim “Ieviņa”. Lūgumam nesamazināt skatuvi pievienojies arī TDA “Ieviņa” mākslinieciskais vadītājs Andis Kozaks. Nepieļaut jau tā nelielās Smiltenes kultūras nama skatuves samazināšanu Smiltenes novada deputātiem lūdz arī Ilze Mažāne, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra vecākā referente dejas mākslas jautājumos. Viņa uzsver, – lai varētu mākslinieciski augstvērtīgi demonstrēt tautas deju priekšnesumus, vēlamajam skatuves izmēram jābūt ne mazākam par astoņiem reiz astoņiem metriem. Pirms rekonstrukcijas Smiltenes kultūras nama skatuves “mutes” platums bija aptuveni 7,80 metri, mērot no sienas un ieskaitot koka apdari. Ēkas rekonstrukcijas laikā celtnieki skatuves daļā izbūvēja akustikas elementus, sašaurinot skatuves atvēruma platumu par 42 centimetriem no katras puses. Notiekošo nejauši pamanīja iestādes darbinieki un šonedēļ sacēla trauksmi, lūdzot izskatīt jautājumu par kultūras nama skatuvi arī pašvaldības Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejā.“Mums nevienam nav iebildumu pret akustiku, bet šo jautājumu varēja atrisināt citādāk. Pie tāda samazinājuma uz skatuves pazūd viens dejotāju pāris, kas ir ļoti būtiski,” uzsver M. Leja.Smiltenes novada dome jau uzdevusi celtniekiem līdz objekta nodošanai novērst nepilnības akustikas elementu izbūvē, kas notikusi neatbilstoši projektam, informē Smiltenes novada domes tehniskais direktors Uldis Rudzītis. “Piedāvātais risinājums ir veidot akustikas elementus ar iespējami mazāku izliekumu, pat mazāk par 15 centimetriem katrā pusē, lai skatuves platumu samazinātu minimāli,” viņš skaidro.Tagad lielās skatuves kopējā kvadratūra ir 162 kvadrātmetri, nedaudz vairāk kā bija. Zāle – teātrim vai universāla?Savukārt Smiltenes Tautas teātra režisors Agris Māsēns pašvaldības deputātiem un speciālistiem komitejas sēdē aizrādīja uz, viņaprāt, nopietnām pieļautām kļūdām ceturtā stāva zāles izbūvē. Šī zāle ir paredzēta arī teātra izrādēm. Režisors uzskata, ka zāle tās pašreizējā izskatā ir nepiemērota teātra spēlēšanai. Skatuve ir par mazu (4,50 metru dziļumā); sienas un grīda zāles daļai (oša koka parkets) ir gaišās krāsās.“Mazajās zālēs pamatprincipi teātra spēlēšanai visā pasaulē ir melnas vai tumši pelēkas sienas un melna grīda,” uzsver A. Māsēns. “Nav vajadzīga oša koka grīda, kas ir divreiz dārgāka par egli vai priedi. Nav vajadzīga arī tāda skatuvīte. Faktiski ir vajadzīga normāla, liela telpa, kurā var likt dekorācijas, kā vajag. Tas, kas izdarīts, manuprāt, ir diletantisms.”A. Māsēns nesaprot, kāpēc neviens gan projekta izstrādes, gan kultūras nama rekonstrukcijas laikā nav pavaicājis viņa vai citu teātra speciālistu viedokli, kādai jāizskatās zālei, kurā spēlē teātri.Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis skaidro, ka visas trīs kultūras nama zāles ar skatuvēm ir universālas, proti, paredzētas visu kolektīvu mēģinājumiem.“Es uzskatu, ka ceturtā stāva zāli vispirms jāsāk apdzīvot un tad jāskatās, kas notiek, – vajag skatuvi, vai nevajag, bet, ja skatuvi nojauc, tie ir papildu līdzekļi. Nedomāju, ka sienām jābūt melnām vai pelēkām. Tā ir universāla zāle. Mēs neesam ne Rīga, ne Valmiera. Mums nav profesionālu kolektīvu. Ir ideja, lai kultūras nams kalpotu jebkuram kolektīvam. Gods un slava mūsu tautas mākslas kolektīviem, kuru darbu vērtēju augstu, taču nevar skatīties šauri,” savu viedokli pauž A. Mežulis.Tomēr arī no pašvaldības puses izskan viedoklis, ka, īstenojot kultūras nama rekonstrukcijas projektu, jau sākumā bija vajadzīgi visiem skaidri un saprotami spēles noteikumi.“Mēs nebūtu nonākuši līdz šai sēdei, ja būtu notikusi normāla komunikācija starp amatpersonām. Kad īsteno projektu, ir ļoti vēlams uzklausīt to cilvēku viedokli, kuriem tur būs jāstrādā,” atzīst Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece, Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Ilze Vergina.Viņa arī pauž personīgo viedokli, ka ceturtajā stāvā vajadzētu būt teātra zālei, jo Smiltenes Tautas teātris sevi ir pierādījis atzīstami un strādā ar perspektīvu.Smiltenes kultūras nama rekonstrukcijas projekta kopējās plānotās izmaksas ir 2 170 664 lati. No tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 1 414 060 latu, valsts budžeta dotācija – 37 432 latu, Smiltenes novada domes finansējums – 719 172 lati.Projekta ietvaros autoruzraudzību nodrošina SIA “5. iela”. Objekta ģenerāluzņēmējs ir SIA “Selva būve”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”.
skatuves atvērums
Smiltenes kultūras namā – 7,80 metri (pirms renovācijas)Valkas kultūras namā – 7,27 metriStrenču kultūras namā – 7 metri
viedoklis
Smiltenes novada domes tehniskais direktors Uldis Rudzītis: – Smiltenē latiņa kultūrā ir pacelta ļoti augstu labā nozīmē, taču nav iespējams nodrošināt visas prasības, kas jau tuvojas profesionālu kolektīvu vajadzībām.
