Pat tad, ja liekas, ka izvēles iespēju nav, tās ir. Vienmēr visam un visiem ir iespēja pateikt “jā” vai “nē”. Tas nozīmē, ka vienmēr ir vismaz divas izvēles iespējas. Iet vai neiet, dot vai nedot, braukt vai nebraukt, svinēt vai nesvinēt, pirkt vai nepirkt, precēties vai neprecēties, ņemt aizdevumu vai neņemt – šo izvēļu virkni varētu turpināt. Tikai pieredzes trūkums neļauj saprast šo patiesību. Jauna sieviete apprecas un apgalvo, ka viņai nebija izvēles. Bija jāprecas, jo gaidīja bērniņu. Tā bija viņas izvēle. Viņa varēja pateikt “nē”, ja nevēlējās sev šādu dzīvi.AIJA, 32 GADINabadzība neļauj rīkotiesNabadzība laupa cilvēkam izvēles iespējas. Materiālā nabadzība vairo garīgo nabadzību. Ja cilvēkam nemitīgi trūkst naudas ikdienas vajadzībām, viņš kādā mirklī kļūst apātisks pret jaunām iespējām. Cilvēks nesaredz galu savām naudas likstām un vienmēr atrod attaisnojumu, kāpēc nevar iegūt izglītību, kāpēc nav sagādājis ziemai malku, kāpēc nevar sakārtot māju, kāpēc nepiezvana un neapsveic tuviniekus svētkos. Es redzu šādus cilvēkus mūsu sabiedrībā, un viņi nevar saviem spēkiem izrauties no nabadzības, jo slīgst tajā gadu desmitiem vai pat paaudzēs.INDRA, 45 GADINodots nolemtības gēnsOmīte, mamma, māsa, es – skatos uz visām dzimtas sievietēm un redzu, ka no paaudzes uz paaudzi mums ir nodots tāds nolemtības gēns. Šķiet, ka neko mainīt nevar un nav iespējams. Tas liek nolaisties rokām grūtību priekšā, liek plūst pa straumei un necīnīties. Izvēles nav, un tas mudina piekāpties. Tas liek būt pelēkai pelei, neizcelties ne ar ko. Tas liek pieturēties pie ieaudzinātās morāles, kura bieži vien ir aizspriedumaina. Tas liek būt labai sievai, nekad nenogurt un būt par visu atbildīgai. Lai no nolemtības sajūtas izrautos, ir jāmaina attieksme, dzīvesveids, attiecību modelis ar dzīvesbiedru, bērniem.VITA, 35 GADISavas dzīves pavēlnieksSvarīgākais ir turēties pie mērķa, neļauties šaubām un citu kritikai. Tas nepieciešams, lai nostiprinātu sevī apziņu, ka esi savas dzīves pavēlnieks. Iesākto vienmēr jācenšas paveikt līdz galam – tas vairo pašapziņu. Nepabeigtie darbi un neizpildītie solījumi kā lavīna var nogāzt no kājām un aiznest atpakaļ uz vietu, kur jāsāk viss no gala. Mērķa izvirzīšana un tā sasniegšana ir svarīgākais. Es nolemju, ka man nepieciešams jauns auto, tad daru visu, lai man tas būtu.ALEKSANDRS, 26 GADI
