Ir nācis klajā SIA “Latvijas tālrunis”, portālu “Firmas.lv” un “Nozare.lv” izveidotais Latvijas biznesa gada pārskats par 2012. gadu, kurā iekļauti uzņēmumi un firmas ar lielāko apgrozījumu un tātad arī ar lielāko nomaksāto nodokļu summu.
No bijušā Valkas rajona teritorijas pārskata sarakstā “TOP 10” iekļuvusi SIA “Valkas meliorācija” ar 2,69 miljonu latu gada apgrozījumu.Galvenā barotāja –Eiropas naudaSIA “Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais atzīst, ka aizejošais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, taču, runājot par nākamo gadu, ir atturīgs, jo nozari skārušas vairākas izmaiņas, kas nav secen gājušas arī Valkas melioratoriem. “Ir mainījušies finansējuma apjomi tieši meliorācijā. Pasūtījumus ir samazinājusi gan valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, gan Zemkopības ministrija. Tas nozīmē, ka turpmākajos divos gados šajā jomā var nākties savilkt jostu,” spriež J. Biezais. Valdes priekšsēdētājs piebilst, ka attīstība nozarē gan ir jūtama, bet patiesībā krīze, kas pirms vairākiem gadiem iestājās ekonomikā, vēl nav beigusies. “Lielākoties iztiekam no Eiropas Savienības naudas, kas subsīdijās piešķirta dažādām nozarēm. Tieši tās šo nozaru pārstāvjiem ļauj mums pasūtīt darbus un mēs varam piedalīties Eiropas līdzfinansēto projektu izpildē. Mūsu pašu nauda ir tikai “Latvijas valsts mežiem”,” saka uzņēmuma vadītājs.Tas, vai arī nākamajos gados varēs runāt par izaugsmi, būs atkarīgs no tā, kādu turpmāko septiņu gadu budžetu apstiprinās Eiropas Savienība. Kaut arī šim finansējumam sarūkot, saasinās konkurence, Valkas melioratoriem šogad veiktais darba apjoms ir līdzīgs pērn padarītajam. “Šogad esam strādājuši gan lielos, gan mazākos objektos. Kā ievērojamākais jāmin Ogres novada domes pasūtītā atkritumu izgāztuves rekultivācija, lieli objekti mums ir bijuši arī Grobiņā, kā arī daži “Latvijas valsts mežu” pasūtījumi,” informē J. Biezais.Meklē jaunas iespējasVasarā uzņēmumā strādāja 120 cilvēku, bet pašlaik ir palikusi apmēram puse, jo beidzies sezonas darbs kūdras purvā, kur vajadzēja ievērojamu skaitu strādnieku, ziema likusi darbu pārtraukt arī dažos citos objektos. Daļa strādnieku ir atlaista atvaļinājumā, bet citi remontē tehniku nākamajai sezonai.Tomēr, lai kādi ekonomiskie vēji pūstu, uzņēmumam ir izdevies noturēt sasniegto līmeni un turpināt darbu. J. Biezais to skaidro ar saimniecisku rīcību vairāku gadu garumā. “Mums nevajag lielu daļu tehnikas nomāt, jo nomāšana sadārdzina izmaksas. Vajadzīgos tehnikas agregātus laika gaitā esam paši nopirkuši, nomājam vienīgi to tehniku, ko bieži nevajag izmantot. Tas mums ļauj lētāk piedāvāt pakalpojumus. Otra lieta ir darbinieku kvalifikācija. Uzņēmumā ir pieredzējuši strādnieki ar augstu profesionālo kvalifikāciju, tādēļ varam pretendēt uz darbu lielos un nozīmīgos objektos,” saka J. Biezais.Pašlaik uzņēmuma vadība meklē iespēju piedalīties jaunos konkursos. Parasti visvairāk piedāvājumi sākas februārī. “Pašiem jākustas un jāmeklē darbs, tad arī to var atrast. Kaut arī nozarē ir visādas problēmas un sarežģījumi, uzņēmumu negrasāmies slēgt. Meklēsim iespējas un strādāsim,” apliecina J. Biezais.
