Velga Krile* * *Ir klusumā balsis.Kā izcelt balsis no klusuma –Tik neskaidras, ka neatšķiru ne vārda…Aiz loga salst,Un es nodrebu mulsumā,Cik jasmīnu krūmam ir mirdzoši sirma bārda.Viss aizputēs prom, tikko ar pirkstu pieskaršos,Un zudīs balsis, kad sadzirdēšu kaut vārdu.Es pati tā esmu, zem lielā mirdzuma saliecosUn zūdu, kad mani izņem no ainavas ārā.Vai baltums ir sirms vai nupat kā piedzimis,Vai sāpes ir arī mirdzošiem, mirdzošiem zariem…Baltas egles un baltas sniega debesis,un baltas balsis, kam jēgu saklausīt nevari…Māra KrieviņaZiemas vakars RīgāKrīt sniegs, un ielās puten’s deju sāk,Vējš uzvelk savu vakarīgo dziesmu.Aiz logu aizkariem kluss svētku vakars nāk,Un mazas baltas sveces liesmo.Šī smarža brīnišķā un egles zaļā kleitaKā dzīves elpa baltā ziemas vakarāVed mūs pa gaišiem sapņu ceļiemKā mazus bērnus – skaistā pasakā.
