Latvijas Lauku konsultāciju centra Valkas nodaļas speciālisti aizejošo gadu nevar saukt ne par melnu, ne baltu.
Nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele stāsta, ka pēdējā pusgadā zemniekiem un lauku uzņēmējiem vairs nav bijis īpaši ko piedāvāt no Eiropas Savienības atbalsta finansējuma, tādēļ arī šajā laikā nevar runāt par lielu zemnieku aktivitāti projektu rakstīšanā.Fondi gandrīz pilnībā apgūtiTaču tas nenozīmē, ka nav bijušas iespējas. Šādu finansējuma aptrūkumu var uzskatīt arī par veiksmi. “Lauksaimnieki, atšķirībā no citu Eiropas struktūrfondu apguvējiem, ir bijuši tik aktīvi, ka uz pēdējām programmām, kurās vēl varēja pretendēt uz atbalstu, pieteicās jau pavasarī. Viņu vidū ir arī daudzi saimnieki no Ziemeļvidzemes. Tagad līdz 2014. gadam lauksaimniekiem tikpat kā vairs nav iespēju piesaistīt ražošanas attīstībai līdzekļus no Eiropas fondiem. Tie ir palikuši tikai dažās programmās zivsaimniecības attīstībai, mežsaimniecībai un vēl mazliet iespējas būs saņemt atbalstu tūrisma biznesā,” stāsta V. Empele.Kopumā vērtējot darbu nozarē, konsultante atzīst, ka nenoliedzami attīstībā ir sperts solis uz priekšu. V. Empele ļoti atzinīgi vērtē tagadējās zemkopības ministres Laimdotas Straujumas darbu, kas veicinājis nozarē stabilitāti. “Reizēm man šķiet, ka viņa nav viena, bet trīs ministres kopā, jo var tikai apbrīnot Laimdotas Straujumas spējas tik daudz paveikt un tik daudzās vietās pabūt, lai noskaidrotu lauku ražotāju domas un problēmas,” saka V. Empele.Kā vienu no šāgada ieguvumiem speciāliste uzskata valdības lēmumu atbalstīt zemes iegādes kreditēšanu, kas ir ļoti svarīgi mūsu zemkopjiem. Šī lēmuma panākšanā liela nozīme bija arī zemkopības ministres uzstājībai. Par mīnusu vienīgi var uzskatīt noteikumu, ka uz kredītu drīkst pretendēt vien tās saimniecības, kurās ieņēmumi no viena hektāra ir vismaz 200 latu. “Nelielām saimniecībām tas var sagādāt problēmas, bet iespēja nopirkt zemi par kredītu tik un tā ir ieguvums. Arī šie 200 lati nav tik milzīga summa, lai zemnieks ar laiku šādus ieņēmumus nevarētu iegūt,” spriež V. Empele.Projektos iekļauti lieli plāniPar to, ka zemniekiem ir šī vēlēšanās radīt ekonomiski stipras saimniecības, nodaļas speciālisti pārliecinājušies pavasarī, kad uz pēdējām programmu kārtām pretendēja daudzi saimnieki un nodaļas birojs ik dienu bijis pilns ar cilvēkiem. “Daudzi projekti bija ar lieliem mērķiem, un prieks, ka tie ir guvuši atbalstu,” secina konsultante. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem lauku uzņēmēju vidū vairs nedzird arī runas par nozares likvidēšanu neizdevīguma dēļ. Visi turpina strādāt. V. Empele atzīst, ka sarežģītāka situācija joprojām palikusi lopkopībā, jo tajā atdeve atkarīga no iepirkuma cenām, kas ir diezgan svārstīgas. Ja tās krītas, tad rodas zaudējumi un nozares darbinieki ir spiesti rīkot protesta akcijas. Noteikta stabilitāte ir panākta graudkopībā, bet, kaut arī nozarē graudu iepirkuma cenas kļuvušas zemniekiem pieņemamākas, tām līdzi ceļas arī minerālmēslu, elektrības un degvielas cenas. Tomēr zemnieki, kaut arī nauda nebūt maku nespiež, tik un tā cenšas iegādāties modernāko un kvalitatīvāko tehniku, kas nav lēta, bet ir efektīva un nodrošina maksimālu atdevi. Ja būtu panākta godīgāka Eiropas tiešmaksājumu sadale, tad mūsu saimnieki būtu nopietni konkurenti ārzemju fermeriem.Pirms jaunā gada V. Empele novēl būt izturīgiem un iestāties par savu taisnību. “Pēc jau notikušajām aktivitātēm Briselē vēl nav paziņots galavārds par atbalsta finansējuma sadali. Pēc manām domām, ja arī lielākus maksājumus no Eiropas zemnieki nesagaidīs, tad Zemkopības ministrijai jāpanāk, lai par hektāru lielāku valsts atbalstu saņem tieši tie saimnieki, kuri ražo produkciju tirgum,” saka V. Empele.
