Kāds šis gads ir bijis jūsu dzīvē?
VIEDOKĻI
Aija Meldere, Smiltenes pensionāru apvienības vadītājaIr cerība, ka dzīvosim labākSākoties pavasarim, viss sāka plaukt un prāts kļuva priecīgāks. Vasarā pavisam labs noskaņojums, bet uz pelēko rudens pusi tas kļuva drūmāks. Tomēr kopumā gads ir labs.Runājot par pensionāru aktivitātēm, liels prieks, ka mums ir skaistas telpas un esam kopā piedzīvojuši skaistus brīžus. Jaukākās atmiņas ir no ekskursijām. Viena no tādām bija pa tuvējo apkārtni – Strenču novadu, Trikātu, Cēsīm. Apmeklējām Eduarda Veidenbauma muzeju, kurā par godu viņa 145. jubilejai notika skaists koncerts. Skaistas atmiņas palikušas no Smiltenes pensionāru brauciena uz Norvēģiju.Manuprāt, arī valstī kopumā šis gads aizvadīts labi. Dzirdēju jaunākajās ziņās, ka valsts ir atdevusi parādus, tātad tikusi vaļā no parādsaistībām. Rodas cerība un ticība, ka dzīvosim labāk, bagātāk. Klausos arī, ka lielāks atbalsts būs maznodrošinātajiem, kas ir ļoti labi. Tagad esmu Ziemassvētku gaidās, mums, pensionāriem, pasākums būs 27. decembrī. Visiem gribu teikt tā: Ziemassvētku mieru sirdīs ielej sveces stariņš sīks, lai jaunais gads nāk noturīgs, lai auglīgs tas un saticis.
Sarmīte Caune, Strenču novada kultūras centra vadītājas vietnieceĢimene svarīgāka par materiālajām vērtībāmSmags un grūts gads, cīņa par izdzīvošanu. Gan darbā, gan jebkurā citā jomā šis gads tiešām tāds ir bijis. Kopā ar kultūras centra vadītāju Daigu Beitiku esam caur uguni un ūdeni gājušas, daudz izdarījušas un paveikušas. Kādam, iespējams, šķiet, ka kultūras darbinieka darbs ir viegls, bet patiesībā ir pretēji. Ja gribi, lai pasākums būtu acij un sirdij tīkams, prātam skaists, tad ir ļoti smagi jāstrādā. Reizēm kolēģītei darba diena ievelkas līdz vēlam vakaram. Protams, pēc labi padarīta darba pārņem gandarījums.Lielākais prieks man ir par bērniem, viņi vienmēr mani uzlādē pozitīvi. Esmu lepna par dēlu Artūru, kurš iet uz savu mērķi, kas patiesībā arī ir smags darbs. Modernās dejas ir ļoti dārgas, bet kā vien spējam – atbalstām. Šoreiz atkāpšos no ierastajiem novēlējumiem par gaišiem un skaistiem Ziemassvētkiem. Ļoti gribētos, lai ģimenes šajos svētkos būtu kopā. Nav svarīgi, vai pie skaisti klātiem galdiem vai ne, bet, galvenais, visi kopā. Ģimene ir svarīgāka par jebkurām materiālajām vērtībām.
Evita Jākobsone, z/s “Ezerlejas” saimnieceNekur nav tik labi kā mājāsŠis gads bijis ļoti ražens gan darba, gan tūrisma ziņā. “Ezerlejās” šogad esam uzņēmuši daudz vairāk cilvēku nekā iepriekšējā gadā. Visa kā bijis gana. Priecīgs notikums ir par mūsu bērniem – viens septembrī iestājās Modes un mākslas vidusskolā, bet otrs Smiltenes ģimnāzijā turpina mācības 10. klasē. Vēl viens no šī gada spilgtākajiem notikumiem piedzīvots rudenī. Septembrī izlauzās 18 mūsu dambrieži, taču pilnīgi visi oktobrī atgriezās mājās. Pēc šī priecīgā notikuma secinājām, ka nekur nav tik labi kā mājās. Arī viena no pieradinātajām vārnām, kuras mums šogad atveda, izdomāja divas dienas padzīvot brīvībā, bet tad pati labprātīgi atgriezās savā būrītī. Arī viņa saprata, ka mājās ir vislabāk. Vairs pat nav domājusi par brīvību.Protams, šogad bija arī jaundzimušie – kaziņām, aitām un strausam viens maziņais. Arī fazānu kļuvis vairāk.
